nē priecātos jo nevajadzētu apsardzi meklēt - bet parastā valodā - vienkāršāka pieeja un lietošanas instrukcija ...

man vienaldzīgi jebkuri dārgakmeņi,laikam jau pat neatšķirtu,un nenēsātu

Tas kas dod rūgtumu,diez vai būs idealizējams,bet ātrākais ciešanas ir garantētas.

Reizēm vienkārš stikliņš no sirds dāvāts ir vērtīgāks par dārgu briljantu.

Ja vīrietim ir ierobežoti līdzekļi, tad ir jauki, ka viņš izdomā uzdāvināt savai sievietei kaut ko no sirds, esmu redzējusi gredzentiņu no īstiem ziediem, arī ļoti skaisti! Bet turpretī, ja vīrieša finansiālie līdzekļi nav ierobežoti, tad tādas butaforijas varētu liecināt tikai par sliktu gaumi, skopumu, vai vienaldzību!

Varbūt pieņem uzreiz kā stikliņu misiņa rāmīti... un vēlāk izrādīsies, ka tas Tev ir īsts atradums.  

Kam Tev gatavu briliantu...nekad nevilsies , ja sameklēsi neapstrādātu dimanta kristālu un apstrādāsi to pats....

Labāk jau būtu pretējs variants- domā, ka sēnalas, bet izrādās , ka tas ir grauds !  
Bet arī 1. variants nav zemē metams ; tas prasa piestrādāt pie sevis ! Patiesībā tas prasa lielu darbu !

Iemetu  mistkastē  vai skaisti iesaiņotu atdodu  devējam.....

nepavisam,jo patiesibu zinu tikai es un vins....parejie--ne...

Es sapratu, ka jautāts alegorijās...diemžēl ir tāda pieredze, kad cilvēku- īstu dārgakmeni, no viltus akmentiņa neatšķir,  ar vilšanos rezultātā  
Mana reakcija- pārmest varu vienīgi sev (par rozā brillēm) , un priecāties par tiem  sajūsmas mirkļiem, kad "stikliņam" piedēvēju augstus karātus   

Davinatam,zirgam zobos neskatas.TIKAI PIEKLAIGI,PASAKA PALDIES.Un davana paliek davana,vienalga kada ietvara.

Vispirms jau neuzskatīsim paši sevi par briljantu, tad nepiemeklēs vilšanās.