tikai diemžēl mēs vecus cilvēkus neuzklausām tik cik vajadzētu-protams ir kļūdas arī viņiem,bet mēs bieži atkārtoti kāpjam uz veciem grābekļiem

Dažs labs te Amigosā domā,ka 50gadīgajiem te ir izkūkots prāts.Vismaz es domāju sapratīs par ko es te runāju.Jo lielākā dzīves pieredze ,jo norūdītāks un ar dziļu sapratni ir cilvēks.Viņš tik tiešām ir cilvēks ,nevis vecais lops,ka dažs labs te izsakās.

Ta,ir dzives patiesiba.Vecuma mes vairak varam atlauties,jo pieredze ir lielaka,neka jauniba.     

Katram vecumam ir savas priekšrocībasun trūkumi, tāpēc jādzīvo ir tagad un tepat, nevis nākotnes ilūzijās!

Arī mazotnei ir savas priekšrocības,mazi bērni arī saka ,ko domā

Katram vecumam savs labums...:) Kaut man būtu jaunībā tā pieredze un vecumā jaunības enerģija! (autors nezināms).
Bet jaunībā suņi bija treknāki un zāle zaļāka...

Nu ne visiem gadu skaits iet kopā ar prātu   Bet vecums tiešām dod, pamatotas tiesības izteikties skaidri un gaiši

    Nelaime ir tā, ka mana vecuma cilvēki ir samaitāti ar padomju domāšanu un nespējam dot padomu jaunas dzīves veidošanā, mūsu audzinātie bērni arī tāpēc neprot dzīvot kapitālismā.Nopietni runājot, es tās vecuma "priekšrocības" būtu ar mieru mainīt pret jaunības "trūkumiem", nedomājot.

Piekrītu citātam par visiem 100%

vecumam ir ciena un tadel ari var atlauties vairak

      Tie kas šodien  skaitās veci,jaunībā tāpat izgājuši kļūdu ceļu,šodien  ne katrs jaunais ir spējīgs to saklausīt , neatkārtot!

Vecums jāciena!

japrot vecos laudis cienit, jo viniem ir liela dzives pieredzes bagaza, daudz ko var pamacit, daudz zina, jo sodienas jaunatnei jau vairs neinterese tas, kas bija ir un bus,daudziem ir citi merki un citas idejas ,ka kaut ko atrak sasniegt,kaut iet par likiem, ka tik atrak tikt pie augsta amata,lielas algas un kur nu vel citas iespejas,bet neteiksu ka jaunatne sliktaka kluvusi, ir daudz gudru un interesantu jauniesu-domu gaita asums,utt un jopr. ..

Tik tās nevajag ļaunprātīgi izmantot

Liels vecums un skaidra galva - liela vērtība, te dažiem, netik seniem gurķu sālījums pa galvu skalojas.

Neesmu sastapusi nevienu, kurš būtu mācījies no cita cilvēka pieredzes (ne jau akdadēmiskajām zināšanām). Tikai paša pārdzīvotais atstāj pēdas mūsos, bet arī to ne visi ņam par mācību. Cilvēkam ir raksturīgi kļūdīties. Un tikai katra paša ziņā ir mainīt vai nemainīt sevi.
Vecumam ir preikšrocības - daudz, kaut vai uzdrošināšanās dzīvot tā kā pašam patīk. Arī sabiedriskajā tarnsportā sēdvietas...
Bet vienu gan vajadzētu atcerēties mums visiem, gan jauniem, gan ne tik jauniem - cienīsim viens otru, respektēsim cita gribu dzīvot savādāk. Un arī mācīsimies viens no otra.

Labāk zem veca vīra bārdas,nekā zem jauna pātagas. /Tautas teiciens./
Jaunie,Jūs necieniet vecos!-
Tā teikt dažam ir kļuvis par modi...
   *** Jānis Sirmbārdis ***

varbuut tava pieredze gultaa buus lielaaka nekaa pienapuikam but thats all frieds. :D

Ja jauniba zinatu ,bet  vecums spetu...

Veci cilvēki ir jāciena. Un viņi tiešām, mazāk domā par to, ko saka, līdz ar to ir patiesāki.