no mīlestības līdz naidam ir tikai viens solis,līdzīgi ar prieku

Šeit Tev pašai jātaisa sava psihoanalīze un jāpastāsta mums pārējiem... Kā Tevī un citos tas var sadzīvot un eksemplārs sādām nodarbēm Tu esi pat dikti piemērota.

Agentura ikviens ir cilveks.

kā divi līdzvērtīgi armresleri-tad viens lauž,otrs tura,tad otrs lauž...Spēkojas

T'a ir c'i'na ar v'ejdzirnav'am !

Par visu pozitīvo priecājamies,bet ja nav līdzsvara starp saskarsmi un vientulību,tad rodas naids.

Tās stāv pārāk tuvu viena otrai !   Laikam jau ar nolūku !

Prieks dzīvo ilgāk, naids ir mirklīgs, tātad nav ilgstoši dzīvotspējīgs, tas ir atkarīgs no tā, cik kurš tiek pakļauts naidam, prieks izstumj naidu, nav runa par vispār naidīgiem cilvēkiem.

Nošaujiet mani, bet man domāt -šādas stihijas kopā nesadzīvo. Varbūt savstarpēji ar atriebības jēdzienu??? Nu ta pagalam...

lai mēs nepaceltos pārrāk augstu no zemes.

Tas ir kā dabā,ne vienmēr saule spīd,ne lietus līst,arī sniegputenis pāriet.
Netapt mīlētam ir tikai neveiksme,nelaime ir - nemīlēt. /A.Kamī./

Skārleta,neaizmirsti,ka dzīvojam divpolārā svārstību(vibrāciju) pasaulē un ir dabiski,ka arī emocijām ir divi poli,starp kuriem viņas nepārtraukti svārstās.

Man prieks,ja maniem pazinam,iet viss norokas.Bet,naids,man ir ja ir netaisniba,vardarbiba.Ne,tikai naids,bet dusmas,ka nearko nevaru palidzet,taja,vai cita situacija.

Mūsu pasaulē dikti daudz kas ir duāls un pretstatos iepazīstams un salīdzināms- Saule- Mēness, diena- nakts, balts- melns, sieviete- vīrietis... Un cilvēka apziņa, emocijas tapat ir dabas dotas-- lai viņam būtu vieglāk izdzīvot dažādās situācijās. Tās ir reakcija uz kādu nervu sistēmas kairinātāju...

Ja ir +,tad ir arī -.Bez tā vienkārši nevar iztikt.