Par lāstiem gan nazinu,bet ļaunai acij ticu,jo esmu izbaudījusi uz savas ādas...
Un 21 gadsimtam,te nav nekāda sakara...

Tie nav viduslaiku murgi... mūsdienās to var izdarīt daudzreiz efektīvāk...

Ne tik ļoti, lai tos vainotu visās dzīves negācijās.

Tie piepildās tiem, kas tos pieņem, tos ir iespējams ignorēt.

Nē, neticu.

kas to zina, kā īsti ir, kas to piekopj var jau būt, ka kaut ko arī panāk savās interesēs.

Tu, ko ,Ekstrencesu cīņas neskaties !
Ja esi ar spēcīgu raksturu, ļaundarim  ir vairāk jānopūlās, bet savu viņš izdarīs (tikai pēc ,šis desmitkārtīgi dabūs atpakaļ ).
Vai tas ir to vērts, labāk jau otram labu.

neticu

Es neticu, es zinu - no personīgās pieredzes.

Dažreiz noder,lai attaisnotos vai arī izskaidrotu,to ko nevaram izskaidrot.

Tas notiek bieži tāpēc,ka trūskst ticības sev,to savukārt rada neveiksmes,vārga veselība,neapzinātas bailes bērnībā pārciesto traumu dēļ u.t.,kas galu galā izpaužas kā iekšējās drošības trūkums.Līdz ar to,ja tev nav pietiekama pašvērtības sajūta,ja tu sev pietiekami neuzticies,tev nav arī ticības Visumam un prāts saka,ka tas ir lāsts,ļaunā acs un.t.t.

Tam visam NEDRĪKST ticēt.............tad viss būs OK.

Es,kadreiz neticeju,bet tagad parto parliecinajos,nedod dievs kadu lastu.

Piekrītu Raimondam un Annai. Gadsimtam nav nozīmes. Ir arī tas, ko lielākais vairums neredz, nejūt, bet tas nenozīmē, ka tas neeksistē.

Nēsā(iespraud apģērbā) spraužam adatu ar galv., uz leju,kreisā pusē,netālu no sirds.