Jā, īpaši melus, liekulību un skaudību.

Ja proti,kas tad vairs jātulko?Kautkas,kas tajā sejā nav?Rakstīts viens,jāsaprot kas cits?
es redzu,ka ir kautkas tai sejā.Bet reti saprotu,kas.Ja nu vienīgi ir tobrīd kāda tēma,ko jau risinam,tad atbildes reizēm ir skaidras bez vārdiem...

....Ja tas ir Tuvs cilveeks,tad-protams, nav probleemu! Citu cilveeku sejas vienkaarši nav taa veertas,lai tur ko lasiitu...:(

Izlasīt jau protam, bet iztulkot... Un neprotam arī uz skaidru valodu atbildēt.

Reizēm tā seja ir kā saburnīts papīra gabals...

Pat īpaši necenšos.

Sejas panti un mīmika - tā ir ļoti pamācoša un interesanta lasāmviela patiesībā.Sākot ar proporcijām.. Un krietni patiesāka par runu, žestiem, kurus tomēr var labāk kontrolēt un arī- iestudēt. Ļoti reti var sastapt cilveku, kurš spēj perfekti kontrolēt savu seju, muskuļus , acu zīlites, un visu pārejo , kas tur ir " sarakstīts" .

Lai lasītu otra cilvēka sejā, tas otrs, manuprāt, ir labi jāpazīst.

Lasīt protu, bet patīk klausīties atstāstijumu

Jo atklātaka seja, jo lielāka ticamiba, ka ta nav īstā seja.

Neprotu , ja viņam avīze nav uz ģīmja izklāta ...

neprotu vai iemacisi

Ne vienmēr izlasīto gribās arī ievērot.

Nesu profins.Bet ja man intrese otra cilveka teiktais,tad es iedzilinos pilnigi,ne tikai teiktaja,bet ari sejas izteiksme.

Apmēram protu...

Protu gan,tūlīt varu pateikt,grib vai negrib...

Man pietiek tik  ieskat'ities ac'iss !

To nevar vairs iemācīt un iemācīties cilvēki pilnbriedā. Šī jutoņa  ir iedzimta, gēnos mantota, kopš bērnības "iedzīvota"  (kā takts, smalkjūtība)