Draugi neaprunā draugus ..., bet viltus draugi gan tā atsijātos - dažiem ir dotības par tādiem maskēties , diemžēl .

Tevi tas uztrauc?!    Mani nē,jo draugam ir atkal draugs...  

Būtu uz zemes vāirāk dusmīgu cilvēku.

Kas ir draudzība, viņa vai nu ir jeb  nav, mani tas neuztrauc ko runā aiz muguras; galvenaisko runā acīs

Ja nevar pateikt acīs,tad nav ko klausīties,ko aiz muguras runā.

tādēļ jau mums ir milzum daudz paziņu un īsti draugi tikai tik, cik ir:)

Jā, grūti noturēt mēli, lai par otru ko negatīvu bilstu, tas jau laikam visiem asinīs.
Bet ir gadījies dzirdēt arī pārāk salkanus spriedelējumus, tas šķebina.
Ir arī trešais variants - pastāvēt par otru, viņam klāt neesot.

Ja paši nevaram savaldīt savu mēli, kāpēc to ceram sagaidīt no citiem ? Tas nav un nebūs , ka pat draugs nepateiktu par mums ko sliktu - ja ne acīs, tad aiz muguras gan !
Saprotot un pieņemot to, lietas sākam uztvert mierīgāk, mazāk traģiski !

Romis pareizi pateica , jo draugam ir vēl kāds draugs un tā bezgalīgi visi draudzējamies .

Tam varētu būt graujošas sekas, ja visi pēkšņi uzzinātu...

Gan,ja gan ne.Tas ir stridigs jautajums.

labam draugam arī kādu neapdomīgi pateiktu vārdu var piedot...pirms tam bik padusmotos gan, lai nedomā nākamreiz atkārtot tādus izgājienus...