Vismuļķīgākais aizbildinājums - " Nu es tiešām tā domāju, kad to teicu!" ?
2. jūn 2012. 10:16
Kas no tā, ka tu toreiz tā domāji, kad tu to, kaut ko teici? Ar saviem vārdiem, tu cilvēkam, kurš tev tic , iedevi cerību, stabilitāti, pārliecību par savam jūtām. Nevar vakar teikt vienu , šodien ko citu, bet rīt vispār vēl kaut ko citu.
Atslegas vārdi: dzīve38590, attiecības38696, attieksme3443, vārdi.0
Labākā atbilde
Par tādiem slāvi saka : "Semj pjatņic na ņedeļe"... nu ir tādi, ātri aizraujas, ātri atdziest, nav atbildības sajūtas ne par vārdiem, ne darbiem... taureņa lidojums
Atbildes (19)
Reiz bija jautājums, par krāniņa sakaru ar galvu, kad vīrietim tikai sekss galvā, viņš apsolīs visu, lai tikai dabūtu ko grib, tādi nu mēs esam, un sievietes tic.
Runas izplūdumā ir tā,cilvēks aizraujās un sarunā tādas lietas ka vēlāk mēsli sanāk.
Neredzu tur neko muļķīgu. Ja ir tā, ka dzīvojam mirklim, tad ļaujam tam arī sevi aizpildīt ar to, kas nu viņā tajā brīdī ir. Kā to saprot kāds cits, jau ir viņa mirkļa izjūta.
Tas raksturīgs tiem, kas ir pieraduši bārstīt frāzes pa labi un pa kreisi, un arī tiem , kas ir jūtu pārņemti.
.... ko kurš, kurā stundā ir pelnījis......
Salāpītas attiecības , kur vārdi kā ielāpi pārklāj viens otru .
Pirms,ko saki citam - padomā.
A.Bārbele.
Diemžēl tādu cilvēku ir daudz,un mēs tos nepārmācīsim.
Labāk pateikt mazāk, bet konkrēti un izvairīties no mūžības piesaukšanas.
Vai nu viss uzreiz jāsaka, ko domāji - padomāji.
dziivee viss mainaas, arii attieciibaas - vnk no riita pamosties un saproti, ka vairs nav taa kaa bija....taapeec labaak nekad neko nesoliit.
...noticētājs sevi pieviļ...
....neviens nav atbildīgs par kāda mirāžām...
Tas nav aizbildinājums un nav arī nekas muļķīgs--- cilvēks patiešām tajā brīdī, kad kaut ko teica, solīja- tā arī domaja.Dzīve nestāv stacionari uz vietas- mainās situācijas, mainās attieksme, cilveki papildinā savas zināšanas un pieredzes...
Nevar savu dzīvi, savu stabilitāti, savu pārliecību par kaut ko balstīt - tikai uz cita cilveka vārdiem... lai cik patikami un jauki tie arī būtu. Visas tās lietas ir jāmeklē un jaatrod vispirms- sevī pašā. Tapat- par to, kāda ir cilveka patiesā attieksme pret otru, pret attiecībam- stāstīs ne jau solījumi, bet- viņa darbi.. Uz tiem ir jāskatās un jāvērtē...
No tadiem cilvekiem pa gabalu.
bet ja tiešām tā bija
Tieši tāpēc nesaku un nedodu cerību,ja neesmu pārliecināta...
ja arii tā bija nu tad viss ir pagājis un aizmirsti ... jādziivo tālāk nevis jākavējas pagātnē ....
Nu nevar taču visu laiku vienadi domāt ..
Ko tik visu nesamuld, lai panāktu nepieciešamo.