Reizēm atnāk lielā dusma.....
Ivet! Nu vienkārši super
Atslegas vārdi: Dzīve38617, attiecības38715, attieksme3443, spriedze.0
Vairs neļauju sev TĀDAS domas domāt - divreiz dzīvē TĀ padomāju, un tos cilvēkus lielas nelaimes piemeklēja. Pirmo reizi nodomāju - nejaušība, otro reizi sapratu, ka tik radikāli dusmoties nedrīkstu, jo pēc būtības esmu labsirdīga un miermīlīga, un...vispār, domas reizēm "matearilizējas"...
...potenciālo slepkavu banda...
Uj,un kā vēl gribas reizēm kādu ,hmm, nožmiegt... Taču- turu sevi rokās
Ar seju pret galdu, pret galdu.... tā, lai dzīvs paliek, es esmu humāna pēc dabas .
Es neesmu vētrains dusmās, bet tādas domas man nav svešas.
Ir pārgājis.
Man no dusmām lamāšanās kāre ir uznākusi.
Tas ir tik cilvēciski Neliegšos, ir bijis, kad tādas domas ir bijušas.
Ko tur liegties ..., nav vērts ... Un kā vēl !!!!!
Es nemaz nedusmojos.... tikai manā kapsētiņā sāk vietas aptrūkties
Reizēm gribās.....
ceriba ir laba lieta bet japarriet uz darbibu bus
Atkal joks ienāca prātā.
-No kā nomira jūsu vīrs?
-Ods iedzēla.
-Kādas muļķības jūs stāstat!No odiem nemirst!
-Ziniet,cirka akrobātiem,kad viņi staigā pa virvi,ods ir nāvējošs ienaidnieks!
Ne,jo tas neko nemainis.
Būs jāsāk piedomāt .
Kam gan negadās.
ir gan ... bijis prātiņā ...bet atdziestot domai arii prāts nostājas vietā - mēslu dē'l ciest visu atlikušo dziivi - nu nē tad jau labāk ..... sevi audzināt un censties pārāk tuvu pie sirds nelaist mēslus ...
Mans ierocis ir teiciens sev ''Tikai mieru'',un es atgūstu stabilitāti,objekts pat nepamana manas ''svētās'' dusmas.
Nav jau ko doma jarealize,jo domat jau var daudz ko
Es labprāt būtu kādu "nožmiedzis" gultā,bet šeit jau netiek klāt!