vakar naktī,un ta smejās.ka vēl joprojām žokļi sāp

smiekli ir dazadi :D es sen neesmu smejies no sirds :D smejos tik pa kkadiem debiliem jocinjiem... citu priecinju shajaa dziivee vairs nav.

Iespējams, ka nonākot saskarē ar dzīvniekiem!!!
  Esmu redzējis, kā govs raud lielās bēdās /traģiski gāja bojā otra gotiņa/ - asaras līst pa vaigiem aumaļām, deguns raustās tāpat kā cilvēkam.
  Esmu redzējis daudzus dzīvniekus izrādot smaidiņus, par kuriem varētu strīdēties, bet... viens gadījums, kur šaubas izpaliek,
Skats runčuks guļ uz ķeblīša bet uz grīdas saimnieko kaķene. Runčukam acis puspievērtas, ļoti uzmanīgi vēro dāmu un pa brītiņam vaigi savelkas smaidā un atlaižas, ko var redzēt pēc apmatojuma kustības.

.........Kad iemīlējos sevī, tad arī sāku smieties no sirds:)))

Precīzu gadu nepateikšu.... :D

Smaidīt nozīmē rādīt zobus. Zvēri zobus ŗāda ,kad ir dusmīgi. Acīm redzot sen senos laikos ,kad tika iegūts laupījums cilvēki rādīja zobus,jo bija priecīgi par iegūto laupījumu un baidījās ,ka kāds cits viņam to neatņem.No tā laika arī ir palikusi šī grimase smaidīt.

Smieties...ha..ha..ha..?Protams paradizes darza...kad nobaudija aizliekto augli..!

Pirmā sāka smieties IEVA,kad ieraudzīja ĀDAMU - domādama,ka tam iesprūdis  sapuvušais  ĀBOLS.

Tad kad cilveks patiesi palika par cilveku:no vina pirmsakuma.