Anita A. 19. jūn 2013. 13:41

Īsi sakot - pirms mētājies ar končām uz eskalatora...., sasien  savu kurpju šņores....
Nekas šai dzīvē netiek dots tāpat vien, viss ar papildus apgrūtinājumu, lai arī termins juridisks, rezultāts sadzīvisks - līdzi kāda nebūt pamācība...

JĀNIS D. 19. jūn 2013. 13:41

viss slepjas cilvēku samaitātība vai dveseles izaugsmes stāvoklī

ierakstam «Erotiskās bildes»
max m. 19. jūn 2013. 13:40

shis arii likàs interesants:
"es nekad nesaku mirstošiem bērniem, ka viņi nomirs. Un nekad nevienu nemānu, solot šīs dzīves turpināšanos. Es cenšos ļoti īsi atklāt bērnam patiesību: ”Nāves nav. Tu aizej no sava ķermeņa un pārej citā stāvoklī.” Un bērns saņem no manis apstiprinājumu savām izjūtām, ka viņš eksistēs arī turpmāk, tikai citādāk.”

Guntars x. 19. jūn 2013. 13:40

Labprāt gribētu zināt , kur viņa mīt !  

max m. 19. jūn 2013. 13:39

Interesants raksts!
Atlàvos dazus intres.izvilkumus:"Kad Cīrihē nomira Einšteina draugs, zinātnieks savā dienasgrāmatā ierakstīja: ”Mums, fiziķiem, nāve neko nenozīmē. Tu aizgāji pirmais, es tev sekošu. Pagātne, tagadne un nākotne ir uzmācīga ilūzija.” To reizēm intuitīvi jūt bērni. Astoņgadīga meitenīte, kuru es ārstēju... nav svarīgi, no kā... tad, lūk, viņa neilgi pirms savas aiziešanas teica saviem vecākiem pārsteidzošus vārdus: ”Mamma un tēti, jums jāsaprot, jūs tikai nebaidieties, bet mūsu nav! Kad Dievs domā pats par sevi, mēs parādāmies viņa prātā.” Šī meitene un Einšteins runāja par vienu un to pašu: mūsu materiālā eksistence šajā pasaulē ir liela ilūzija, bet nāve – pāreja.

Guntars x. 19. jūn 2013. 13:37

Katram sava iztēle iedarbinās par piedāvāto tēmu..

max m. 19. jūn 2013. 13:36

nav slikta iztéle, An Da.

ierakstam «Erotiskās bildes»
Guntars x. 19. jūn 2013. 13:33

Ugunspuķe sarkanā roze !  

ierakstam «... Ugunspuķe ...»
Skaidrīte G. 19. jūn 2013. 13:31

Zinu , jau zinu par visādiem seksa paveidiem - pat nelabi kļūst , par tiem klausoties .
Bet vajadzētu saprast , ka ne visi cilvēki  ir šo paveidu vergi un tīkotāji.
Man ir tiesības izteikt to , ko domāju un jūtu - neaizskarot kādu , bet vispārinot.
Nav obligāti jāraksta komentāri , ne aizstāvot , ne apstrīdot , ne apkarojot manu nostādni.  

Anita A. 19. jūn 2013. 13:30

Saulstāvjos (astronomiskajos) debesis esot vaļā...
Visas labās domas un nodomi tiekot pieņemti un uzklausīti.
Lai skaistas un gaišas šīs vasaras garākās dienas, labas un auglīgas - īsākās naktis!

INETA C. 19. jūn 2013. 13:13

KAĶA  KLEPUS  VAI  TU  INTERESĒJIES  TIKAI  PAR  POLITIKU????

ierakstam «Vairs negribas»
Dzēsts profils 19. jūn 2013. 13:11

lai cik karaliene bija skaista- sniegbaltīte bija svarīga lieta- citādi-   ups!...ja nenosargās ! ...maziet- otrādi

INETA C. 19. jūn 2013. 13:10

MIELAVAM  ZĀLAMANA  DZIESMA  IR  VIENREŽĒJA , LAI  ATVĒRTOS  DVĒSELES  VĀRTI , IESAKU  VISIEM  NOKLAUSĪTIES,  ĪPAŠI  TIEM   KAM  VAIRS  NAV  NE  20  NE 30.     

INETA C. 19. jūn 2013. 12:56

KĀPĒC  TĀDS  PESIMISMS  TAVĀS  ACĪS   MANS  DRAUGS       

Dzēsts profils 19. jūn 2013. 12:47

max- iedomājies tādu bildi- foto...kaila sieviete...sniegā līdz padusēm---airējas aukstajā baltumā...pa niedrēm...viņa tās tver---bet visas nolūzt...viņas sejā izmisums...bet tālāk bildē mežs- zaļām eglītēm...viņai līdz tām jātiek...lai tajās Ietērptos.
/izdzīvošanas instikts/

ierakstam «Erotiskās bildes»
max m. 19. jūn 2013. 12:33

Ar sievieshu bildém viss skaidrs,sarezgiitàk ar viirieshu,var pàrprast

ierakstam «Erotiskās bildes»
Dzēsts profils 19. jūn 2013. 12:18

...tāda, kas rosina iztēli...izmanots kails ķermenis bildē var pilnīgi ko citu paust. tāpat- esi kaut kažokā---tās ir acis ar saturu. Ja acis nolaistas- skaties, ko dara rokas un lūpu kaktiņi.

ierakstam «Erotiskās bildes»
Dzēsts profils 19. jūn 2013. 12:11

Kur problēma bija??? Ir krūmu,tik daudz!!!    
Tik ierosme jāiedod .....rokām     
Un skaties jau apgarots, cilvēks, iet kāds    
No dvēseles ,ticis prom ,mokām .         

Anita A. 19. jūn 2013. 12:00

"Mēs atnākam no tukšuma un tukšumā atgriezīsimies"...Skaista un liela doma...
Bet pirms es saplūstu ar to balto gaismu, un svētlaimē bez marķieriem ceļoju citās pasaulēs, es diemžēl personificēju sevi ar šo ķermeni... esmu mazmeita, meita, māte...Ar pienākumiem un saistībām, jo cits manā vietā tās nepildīs...
Brīvs var būt vientuļš cilvēks. Pēctecība liek man ravēt mātes iekopto dārzu, skan tik sīkumaini, bet tur daudzi gadi  viņas domu un sapņu - arī par mani...Kam to atstāt? Kurā brīdī materiālā pasaule pārtop garīgajā? Bez atmiņām un mīlestības es būšu tikai balta gaisma...Diez kāpēc mani tas pagaidām nemierina.

Dzēsts profils 19. jūn 2013. 11:59

...Tu viņu publiski Sapēri ...viņam žagariņi visu uzsūtīto vēstuļi biezumā---slota!
kā puķu bumti- saņēmis

Autorizācija