savsem k. 11. jūl 2012. 22:22

Neesat vis spējīgas - kur tad netīro drēbju krājumi radīsies mazgāšanai un trauku kalni pēc pusdienām ?

Dzēsts profils 11. jūl 2012. 22:22

Fakts, ka tu te esi, kaut ko dari, pierāda, ka jau esi ko sasniedzis! Cik daudz grāmatu tu esi uzrakstījis? Nevienu? Tad ķeries klāt un cep augšā! Iespējams, ka esi sarakstījis pietiekami daudz stāstiņu, kas liek tavai sirdij pukstēt straujāk! Paskaties uz to, kas tev ir, nevis – kā tev nav!

Dzēsts profils 11. jūl 2012. 22:20

Pesimisms ir šausmīgs! Nav divu domu! Tie, kas ir ieslēgušies sevī un cer atrast lielo laimi, savu dzīvi, iespējams, nespēs piepildīt!

Ineta L. 11. jūl 2012. 22:19

"""Robčik"", beidz māžoties...

Dzēsts profils 11. jūl 2012. 22:17

ir vērts aizmirst sevi, ja tas palīdz sevi atcerēties!

Dzēsts profils 11. jūl 2012. 22:16

Tas ir skarbs novērojums, tomēr, strādājot ar radošajiem darbiem, esmu sapratusi, ka tas ir jāņem vērā.

max m. 11. jūl 2012. 22:15

Pilniigi Jumas piekriitu,pateicos par interesanto sarunu!

Dzēsts profils 11. jūl 2012. 22:15

Jā, par to ir daudz runāts, tomēr es neatkāpšos no vissvarīgākā rakstnieka būtības principa – redzēt sevī mākslinieku!

Vineta K. 11. jūl 2012. 22:13

Bez komentariem.   

ierakstam «Domu blēņas.»
Dzēsts profils 11. jūl 2012. 22:13

Atkārtošana ir zināšanu māte, un emociju pārstartēšana nozīmē to pašu, tikai šoreiz daudz plašākā mērogā – atkārtot nozīmē ticēt tam, ko atkārto, tādēļ nebaidies izvērtēt vienu notikumu atkal un atkal, paskatīties uz to ar savām teicēja acīm

Dzēsts profils 11. jūl 2012. 22:12

Kad redzi sevī mākslinieku, rakstnieks ir jānostiprina no jauna. Kāpēc? Emocijas ir mainīgas, un pie viena darba tām labpatīk palikt ilgāk nekā pie otra! Atrodi savas rakstīšanas prioritātes un nosūti emocijas – sasaisti sevi ar varoņiem, notikumiem!

max m. 11. jūl 2012. 22:11

Jà,tur es Jums piekriitu..,bet kas domā, ka vārds ir tikai mazsvarīgs papildinājums varonim, maldās.
Vārds ir varoņa visspēcīgākais kods, kas – nepareizi izvēlēts – var atgrūst no visa darba. Cita starpā vārdam piemīt spēks, kas pašu darbu var padarīt mūžīgu (piemēram, vārdi Pērs Gints un Solveiga, kas arī atceļojusi no šī darba, atnesusi savas asociācijas, ko izmantojam, lai raksturotu cilvēkus arī realitātē).
Vārda izvēle var būt spontāna un izvērtēta.

Spontānais vārds prātā iešaujas pats no sevis. Mums pārņem apziņa, ka varonim tieši šāds vārds būs piemērots, un par to vairs nav atsevišķu diskusiju.
Izvērtētais vārds savukārt norāda uz sava veida izpēti, vēl pirms pats vārds ir iedots. Ir vērts izveidot savu sarakstu ar labākajiem varoņu vārdiem. Ņem talkā kalendāru un izraksti vārdus, kas šķiet atbilstoši galvenajiem varoņiem, otrā plāna tēliem utt. Ir vēl viens variants – apzinoties, kāds ir varonis, var piemeklēt atbilstošu vārdu (piemēram, īstens latviešu lauku puisis var būt Miķelis, bet intelektuāls aristokrāts Edvards).
Tev noteikti jau ir varoņi, kam esi iedevis vārdus. Vari veikt pētījumu, vai esi trāpījis desmitniekā. Paņem vārdu tulku, kur atrodami to paskaidrojumi un raksturojumi, un izlasi attiecīgo informāciju pie sava varoņa. Ļoti laba izklaide, turklāt ir interesanti pavērot, ka vārda un varoņa raksturojums tiešām pārklājas (ļoti bieži tas notiek pie spontānajiem vārdiem), kas pierāda, ka izvēle bijusi pareiza un varonis ticis pie vislabākā vārda.

Varoņa vārdu nevajag novērtēt par zemu. Tas kalpo kā ieeja varonī, caur kuru iepazīstamies ar radošo darbu. Pievēršot uzmanību, kādu vārdu iedodam, mēs paaugstinām sava darba kopējo vērtību.
Ko Jûs par to,domàjat?

Dzēsts profils 11. jūl 2012. 22:02

rakstniekam varonis dzīvo līdzās visu dienu neatkarīgi no tā, vai par to ir domāts vai nav!

max m. 11. jūl 2012. 22:02

laikam aktieriem arii stipri liidziigi,ar tiem téliem,
teàtrii.

Dzēsts profils 11. jūl 2012. 21:59

Emocijas valda pār racionālo, un to nevar noliegt neviens. Tad, kad savā profesijā saskaramies ar pienākumu ko paveikt, panākumus veicina mūsu psiholoģiskā iesaiste – cik ļoti mēs paļaujamies uz savām zināšanām un to izteiksmes veidu, lai priekšnieks, klients – vai vienalga kas – būtu apmierināts

Ewa S. 11. jūl 2012. 21:56

hahaha Max....labs jautajums..:)

Dzēsts profils 11. jūl 2012. 21:55

Mēs zinām, kas ir mūsu tēli, zinām to hierarhiju, savukārt tie to nenojauš, jo izdzīvo dzīvi, kas tiem liekas pašsaprotama!

max m. 11. jūl 2012. 21:53

Bet ja iejûdzas télà,un tad kàds zvans pie durviim,un ja es nepaspéju iziet no téla?

Dzēsts profils 11. jūl 2012. 21:51

Beigās gribu teikt, ka tēls ir kā vārgs organisms, kuram ļaujam būt dzīvam… kuru padarām stipru vien ar savu gribasspēku un mīlestību. Ļauj tēlam būt egoistiskajam centram tavā darbā, pašam tēlam pat neapzinoties, ka tāds ir!

Autorizācija