Ineta L. 11. jūl 2012. 21:50

Izklausas šausmīgi! Man jau mulsina tā hipnotiskā iedarbība lasīšanas laikā, kad sāc izjust tēlu kā sevi..!

Dzēsts profils 11. jūl 2012. 21:48

ļauj tēlam parunāt ar tavu muti! Tev ir jāraksta jauna nodaļa, kurā atklāsies visas neģēlības, kas nodarītas galvenajam varonim, bet vēl nezini, kā viņš reaģēs? Atslēdzies no savas realitātes (skan trakāk nekā ir patiesībā) un iejūdzies tēlā, un ļauj sev runāt! Nedomā kā rakstnieks, domā kā tēls! Un reakcijas atbilde tev būs rokā!

max m. 11. jūl 2012. 21:46

Jàbût ekspromtam,sapratu!

max m. 11. jūl 2012. 21:45

Jà..tas ir interesanti!

Dzēsts profils 11. jūl 2012. 21:44

Tēlam nav jābāž vārdi mutē (labošanas procesā gan ir vērts pakontrolēt, ko esam uzrakstījuši)! Vēl vairāk – mēs taču zinām, ko viņi teiks! Mēs to galu galā pierakstām! Protams, arī mums kā rakstniekiem ir jādomā, ko viņi varētu teikt, tomēr jo vairāk tu domā, kas tam jāsaka, nevis visu raksti teju autopilotā, jo mazāka ir iespējamība, ka esi saaudzis kopā ar tēlu… jo lielāka ir varbūtība, ka nepazīsti savu tēli it nemaz… jo lielāka ir varbūtība, ka veido mehanizētu tēlu, kas drīzāk ir mākslīgs atvasinājums no tā, kādam tam tiešām vajadzētu būt!

Ineta L. 11. jūl 2012. 21:41

Jā, tāda dalīšanās tēlos, pokera spēlēšana utt... laikam savādāk nekā, vēl kādus virtuālos jokus paspēlēt, tad jau sanāk ko "uzcept"(uzrakstīt kādu rakstu vai garadarbu). Un ja gala rezultātā vēl samaksā, tad prīmā..tik tā drausmīgā kvernēšana pie datora un personības dalīšanās mani mulsina

Dzēsts profils 11. jūl 2012. 21:41

ikviens tēls eksistē mūsos, tie tiešām ir tikai jāatrod! Jo dosi tiem lielāku vaļu, jo biežāk tie uzradīsies tev galvā… jo atvērtāki tie būs! Ir cilvēki, kam rakstīšana ir darbs. Un viņi to padara par izklaidi, lai arī pašiem būtu prieks. Tēla neapzināta veidošana ir viens no paņēmieniem, kā noņemt no dienas kārtības lielo jautājumu: kāds ir mans tēls? Tas tev to pateiks pats!

max m. 11. jūl 2012. 21:40

nuja kà mikimaus,par pieméru

Ewa S. 11. jūl 2012. 21:40

vairaak ,,pipesi,, vairaak teelu buus hahahahha....

Anna N. 11. jūl 2012. 21:40

Ķiršu Tālis atdzīvojies

max m. 11. jūl 2012. 21:39

esmu dzirdéjis stàstam,ka téli ar laiku,pashi sevi veido tàlàk,
tà varétu bût?

Dzēsts profils 11. jūl 2012. 21:38

Man patīk tie, kas nāk no prāta dzīlēm. Es dievinu tos varoņus, kas man parādās acu priekšā, pat īsti to nepieprasot.

Dzēsts profils 11. jūl 2012. 21:37

Es uzskatu, ka tēliem ir jāļauj rasties pašiem no sevis. Pirmā ideja ir tā pareizā. Kad piesēžos pie lapas, lai pati veidotu tēlu (proti, noteiktu, kādi viņi izskatīsies, kā viņus sauks, ko viņi darīs un kāpēc viņi tur vispār atrodas), man tas prasa ārkārtīgi lielas pūles. Tēli neapšaubāmi tiek izveidoti, bet es tiem līdz galam neuzticos! Tie ir mehāniski veidoti, tiem nav nekāda pamatojuma. Tie radušies sistematizēta procesa rezultātā, kas tos padara par „tēliem”, nevis „cilvēkiem” . Man nepatīk tādi tēli!

max m. 11. jūl 2012. 21:34

patieshàm loti gudri!

Jānis P. 11. jūl 2012. 21:32

Viena problēma tikai, tagad domāju kur iegādāties piemērota izmēra pamperi, jo droši vien viss ko apēdīšu smirdēdams ievelsies manās semeikās. Pūlveris dārgs, ūdens dārgs, varbūt ar pamperiem saturēt to šmuci sanāks lētāk. Zinu gan kā es izskatīšos, ja uzstīvēšu tam pamperim pa virsu dzīnsus. Droži vien būs jāiepērk platākas trenušakas.   

ierakstam «Mans vārds ir...»
Dzēsts profils 11. jūl 2012. 21:32

Es cenšos sev brīvā laikā (kad neviena nav apkārt) kļūt par tēlu un runāt tā balsī! Tas ļauj pareizāk iepazīt raksturu un pārdzīvojumus, jo verbāla runa vienmēr ir iedarbīgāka par runu, ko vienkārši uzrakstām uz papīra! Te nav noteicošais, vai pēcāk sacīto pierakstīsi, bet gan tas, ka apjautīsi, ka ikviens tēls, ko izvēlamies veidot, ir mūsu atspulgs! Vienmēr!

Kurzemniece E. 11. jūl 2012. 21:30

Tad jau visiem brāliem un māsām būtu jābūt kā dvīņiem.

max m. 11. jūl 2012. 21:30

esmu dzirdéjis,ka citi atkal loti saplûst ar télu,tà var bût?

Ineta L. 11. jūl 2012. 21:29

Līga, nē, lai pasauli izzinātu man nav jāzogās vai jatēlo partizāns, ja ej pasaulē, tad ej un skaties, mācies...
Ja zodzies no muguras vai skaties binoklī, tas jau sanāk tāds slēptais kariņš

ierakstam «ko tu tur dari?»
max m. 11. jūl 2012. 21:27

sabotieris,tai jàbût laikam forshai :)

Autorizācija