Ineta, interesanta tava doma, - pierādīt, it kā apliecināties meža zvēriem, ka te ir ogošanas vieta ogotājiem, ne tikai bradātava lāčiem un zebrām, vai tā ... ?    

Tu esi īsts rožu Andis.Paldies!

Nu gan jāpeld garaiņos.

Trīne

Vīrs, viss apnicis, darbā neiet, sieva veca, apnikusi, atnāk mājās, tur Sieva halātā pasniedz zupu..

Vīrs: nu ko tas nozīmē šeit mētājas dvieļi, netīri trauki, viss nekopts ... vai nu sakop vai ujobivai.

Nākamā dienā...

Vīrs atnāk mājās māja spīd un laistās, viss tīrs, sieva pasniedz zupu...

Vīrs: nu un kas, ka viss spīd viss tīrs, bet paskaties uz sevi pati nekopta, mati netīri, drēbes saņurcītas... vai nu sakop sevi vai ujobivai.

Pēc dienas...

Vīrs atnāk mājās viss tīrs sieva sakopta, kleita jauna, frizūra ... nagi lakoti, tiek pasniegta zupa ..

Vīrs: nu un kas, ka viss spīd un ir tīrs, pati sakopusies, bet galvā taču salmi, nu redzi, šeit logo metriskais lineāls mētājas vai tad kādreiz nevarēji apskatīties... vai nu izglītojies vai ujobivai.

Pēc dienas...

Sieva sēž, māja tīrs sieva sakopta, sēž ķēķī. Vīrs apsēžas pie galda.

Vīrs: a, kur zupa, cik ilgi jāgaida?

Sieva: /tur rokās logo metrisko lineālu/ Tā mīļais, mēs dzīvojam kopā 8 gadus,

tavs loceklis 18 cm,

mana maksts 20 cm,

tātad nedajobs ir 5 km 248m un 2cm ... vai nu dajobivai..vai ujobivai

Jauks un brīnišķīgs dzejolis!   

Paldies.

Izžņaudzi, ja?  

Tas man jau atgādina to Andi,ko pazinu sākumā,tā turpināt!

Man nav kur ķert...pagaidām

Ķersim lašus?;)

Ne kādā gadijumā, čuskiņām es pāri nedaru    Man patīk viņu gaita ...    

Lai viņas slēpjas un meža aizeju gan patīk,dzīvnieciņi nav slikti,ja viņiem nedara pāri!

:)

Nu interesants pantiņš un burvīgs!     

Līga    

Zied šovakar visa zāle -
Tā lila un sīciņa zied,
Un grāvmalās vilkābeles
Gar pašiem ūdeņiem iet.

Zied šovakar vienā laikā,
Kā būtu norunāts viss,
Un tinušies zeltainā tvaikā,
No saules dzīpari ris.

Un satinas kamols ap kājām,
Ap sirdi satinas man,
Uz tālajām bērnības mājām
Zils zvaniņš caur miglu skan.

Es nezinu, kas tās par skumjām,
Visapkārt tāds piebriedis prieks.
Tev,mana dvēsele dumjā,
Es palieku parādnieks!

Tev palieku parādā prieku,
Vien ērkšķus roka man šķin.
Bet soļus es bijīgi lieku,
Ka vasaru nesamin...
                                     A.Skalbe.

Laikam ir jaizvērtē, vai tiešām uz mežu ejam ogot..tad jau čūskiņas uzmanīsim un mēģināsim tam nekapt virsū ... pavisam cita lieta, ja ,aizbildinoties ar ogošanu , mēc lienam tieši čūsku midzenī..., la tikai pārliecinātu sevi un citus, ka spējam.

       Jauks un skaists dzejolis!