Nuja, pievienojos tev- ne tik dziļā. Tev prātīguma, man emociju vairāk.   Iesi copēt?

Skaisti un burvīgi!    

Pašam sev- tas pašsaprotami, Sandi. Bet arī citiem. Kam no sirds, ar to konflikti atrisināti un dzīve tiešām pagriežas citādi. Kam ar prātu- tur vēl jāstrādā. Piedod, ja saprot. Ja nesaprot- nevar no sirds piedot.
Emocijās cilvēks atklāj savu patieso būtību- tikai to es, bv, gribēju pateikt.

Man ne tik dziļā būtībā;)
Laiks superīgs, ceru ka vel līdz vakaram mani aizvilks līdz ūdeņiem, miers un klusums, noteikti nebūs, par amigos paklusēšu:)

   Burvīgs dzejolis!   

Tu zini, Sandi, dziļākajā būtībā man ir pilnīgi vienalga, ko domās vai nedomās...Arā tik silts un patīkam laiks...mājās klusums un miers...amigos draugi ..

Cik daudz domu izstumts caur dzīvi un varbūt dzīve domās izdzīvota .

Ir citādas sapņošanas? Savus nolūkus neslēpju un gatavs uzklausīt lietpratēju padomus;)

Sandim sanāks sapņošana savtīgos nolūkos...

Uh, labi vien, nepatītu tiem otriem, bet šiem patīku, tagad mani neapskaudīs ka leiputrijā dzīvoju;)

Ko es atkal, tik pajautāju    Ja sanāk tad izmantošu pieredzi ;)

Piedošana pašam sev, labi teikts   Kurš spēj to, tāds vispārīgs jautājums uz kuru pat nav obligāti atbildēt;)

Labi, ka cilvēks sapņo!   
(Sandi, Tu gan )Citi ar var pasapņot, katrs pie sava datora un par ko savu...

Nu nezinu nezinu, vai emocijas būs tas objektīvākais tiesnesis? Kādā citā situācija, es tev vēl varētu piekrist, pie pāru attiecībām, piemēram,.kurš šovakar gūltu klās, te tev es piekristu, spraigums radītu jūtu un kaisles izvirdumu un risinājums priekš abiem labvēlīgs, jo tika sagaidīts vēlamais -slèpto emociju ugunsgrēks ...

Labāk ir vieniem patikt, citiem nepatikt, citādi radīsies ilūzija, ka Leiputrijā dzīvo    BET NEDZĪVO

Pats sev vari patikt ja mežā dzīvo, ja dzīvo starp cilvēkiem tad labāk ir patikt nekā nepatikt viņiem.

Mēs te, blogojot, kaut kad jau noskaidrojām, ka emocionālā brīža uztvere ir patiesākā cilvēciskās patības atklājēja...saprašana...varbūt rodas vēlāk- man jau šķiet, ka sarunās.

Vai tu uzskati Līga, ka taisnība varbūt vienpusēja? Vai biežāk nesanāk tā, ka cilvēku starpā emocijas nenosaka uzstveri, saprašanu par lietām? Tu pat neuzspēji pabeigt teikumu, ka otram atbilde jau ir gatava. Vai to pieņemsi kā objektivitāti?

Ai, kas tas svars- vieglāk jau ir tievākam, bet īstenībā gluži labi ir visādam...kad pats sev patīc.