Paldies,Ingrid,par tavu blogu.Es varu pateikt ko mīļu Tev.Kaut arī mēs neesam pazīstamas reālajā dzīvē, man liekas, ka Tu esi ļoti mīļa,atsaucīga un gudra.Tu varētu būt labs draugs.Paldies Tev par tavām atbildām uz maniem jautājumiem,tās vienmēr ir izjustas,patiesas un no sirds,liekas, ka no personīgās pieredzes.Vēlu Tev veiksmi un daudz mīļu vārdu!

Informacijas sistemas-parraudziba...

Informacijas sistemas-parraudziba...

Informacijas sistemas-parraudziba...

Domaju gluzi to pasu...

Brituk!Neesmu redzejis dvinus...

Toreiz-un tagad...L.I.Brezneva laikos-pat mazas ielinas bija apgaismotas no Valsts resursiem.

Rīga staro !     Skaistas bildes sanākušas ..

Plasaks infrastrukturas spektrs-tadel(var razot militariem merkiem-bet ne savam vajadzibam.,).

Bij redzams-Musu karogs cels

Jautrit, kopiespaids labs, es necentos katru izprast, es vienk. šoreiz baudīju ar sirdi.
Līdz Kongresu pilij un Doma laukumam netiku, lai arī turpat vien grozījāmies

es īsti neuztvēru doma laukumā krāsainās pasakas ,sejas fragmentus -pie peitavas un Vecpilsētas ielas krustojuma,mozaīka -nu tādas bērnības atmiņas,,zivtiņasuz kongesu pils fasādes -nudien nesapratu ideju ,ja pat ļoti patika mainigās gaisamas uz mākslas akadēmijas -sākumā pat domājām ,ka bezmaz labakais priekšnesums -nu par pārējiem Inetai piekrītu

Ak, Ingrid, tik jūtīga, bet dažreiz tā pabimbāšana ātrāk nomierina,  labs, kas stresu noņem.

Laidīšos,ka es uzmājām.Jāuzbrūvē kaut kas labs un garšīgs mājiniekiem.

Jā, Inetiņ.
Pats jocīgākais, ka tad, kad biju mājās, pat neizjutu to, ko izjūtu šobrīd... Jā, bija brīvdiena, nu- forši!!   Tagad... tagad kkā traki sāp sirds- vienai, tik tālu... es jau pretojos tam, kā māku, bet... nu ja.... ai, sanāca atk tās stulbās asaras, ko tā ienīstu.... ir jau labi!!! Viss taču ir labi!!! Paldies!

Jā, Ati, es tikai bieži domāju, vai cilvēki, kuriem tik ļoti gribas otram ko nejauku, pret sev tuvajiem spēj būt labi un mīloši?? Nezinu, man kkā tas neiet kopā.. Bet- lai jau nu katrs dzīvo un sadzīvo ar sevi, kā ērtāk. Ko citu??

Sirsnīgi! Dažreiz, un šī laikam viena no tām dienām, 18.novembris, kad tas sirsnīgums vairāk staro no mums ārā.

Tā ir ar tiem vārdiņiem.Vieni cenšās saskatīt labo,citi slikto grib redzēt.Laikam,katrs sevi par mērauklu skatu punktam ņem.

Paldies Tev, Lilij, ka saprati!
Jā, vārdiņš var celt, un vārdiņš var- pie tam- ne slikti- nolikt zemāk par zāli... Tā ir.... Ne visi ir tik stipri, lai stāvētu nejaucībām pāri. Var jau radīt ilūziju, ka stāv, bet tas, ko izdzīvo cilvēks sevī, tas... nu tas paliek ar viņu...
Par tiem, pēc kuriem- šķiet- zeme paveras- es baidos tgd pat runāt... man jākrāj spēks

Nesappratu iesākumā, bet, kad pablisinās , tad var saskatīt un atrast, te labāk

https://www.youtube.com/watch?v=cDEPFB1pVO4