Robcik, man nūjas nebija, stūmu ratiņus ar mazdēliņu, tā ka pieturēties bija kur

Jā,ir gadījies ,ka sapņi pastasta šo to no nākotnes

Bija forši, visu, protams, neizdevās apskatīt, bet pietika ar to pašu, lai būtu jauka noskaņa..ja nosalst, var kādā kafejnīcā pasildīties, vien jārēķinas, ka dažās var sanākt gaidīšana. Iegājām iesākumā Can Can picā, ar domu ātri apsildīties un doties tālāk, bet tur personāls mums nepievērsa vispār uzmanību, nosēdējām minūtes 20, paši paņēmām ēdienkarti, bet arī tad, nekādas reakcijas, lai gan tur visi galdiņi pat nebija aizņemti, + vēl nejauki "smaržoja". Saģērbāmies un devāmies citur.

koki ar bij lidz...

Foršie zēni, talākajā plānā acis tā vien meklē kādu burunduku,bet šis laikam zem bungām palīdis

Forši!

Foršs, interesants vēstījums!! Patīk tādi- caur savu redzējuma prizmu!!
Izlasīju Tevis norādītajā adresē- tā Andoras Firstiste tik maziņa teritoriāli!!, vairāk ka 100x mazāka par mūsu Latviju, bet- paskat- viss notiek!!  

.... tā deja vu sajūta, par ko rakstīts blogā, gan ir piedzīvota ne reizi vien... nezinu- vai tā nāk no sapņiem, kurus neatceros, vai no citām dzīvēm, kurām ticu ne visai, bet- jā... tā ir zināma sajušanās...

Viņi jau visi tādi kolorīti /iepatikās, ka Tu lietoji šo vārdu!/; arī tā "skatuve" ar savām "dekorācijām"- traki kolorīta!!

Nepatīk sapņi, kas atkārtojas, tādi ar baisuma pieskaņu.. man ir tādi bijuši!!; kad baidos pat iemigt, jo zinu- būs klāt.. bet tas arī bija jau sen, par laimi!! Viens bija tāds: esmu milzīgā teltī, viena pati, gribu aizmigt, bet- nevaru, un tad tai teltij lēnām tuvojas baterijas gaisma, tā nāk tuvāk un tuvāk, un man ir tik baigi, jo nezinu, kas notiks... vnm atmodos aukstos sviedros tad, kad ta baterija bija piespiesta jau pie brezenta... kaut šo sapni izdzīvoju vai reizes 100, tā arī nezinu, ko tas man vēstīja...

Es jau arī, Ati, tos foršos vēlos turpināt, tikai ir tā stulbi- kaut citreiz iemiedz ātri no jauna, bet tad, kad gaidi to foršo turpinājumu- nekā... un ir tik traki žēl, ka vai jāraud..

Bija periods, kad sapņoju nežēlīgi bieži, un pie tam- redzēju visādus trakumus /tas bija tad, kad bērni bija maziņi un uz laiku biju no viņiem šķirta/, nu vot- un tad to sakritību ievēroju, sev par mierinājumu- jā, viņi patiešām IR darījuši to, ko nosapņoju, bet viss noticis gluži pretēji

Kolorīts puisis ar to čupā stumjamo.

Patika!! Uzmundrinoši ļoti!! Sniegums- mzl caur joku /īpaši otrais/, bet- skan forši!! Savs stiliņš
Nebiju dzirdējusi;  paldies!

Es gan tādas sakarības neesmu ievērojis.Ja foršs sapnis,tad liekos uz otriem sāniem un mēģinu daskatīt otro sēriju.

Man ir tā jocīgi- kad nosapņoju kko traku, kko tādu, ka pamostos drebot, un tad lēnām ateju un sevi mierinu: aha, ja sapnī bija tā, tad īstenībā būs gluži pretēji!! :)
Jā, jau tad, kad biju pavisam jauniņa, ievēroju, ka sapņi, kas kcik saistīti ar iespējamību notikt realitātē, gan tie nejaukie, gan jaukie, dmž, īstenībā notiek gluži pretēji sapņotajam. Tapēc man no šausminošiem sapņiem vairs nav bail, drīzāk bail- no ļoti labajiem, no tiem, no kuriem negribas atmosties

Man te no Alberta draudzes locekles nāca ziñas, ka Anete medī Kasparu Sulcu, arí kaut kādi nodomi viñai ir. Anete Vjakse nav nopietna sieviete, ja tā var izñirgāt katolu puisus.

Mazs papildinājums tiem skaistuļiem.

Kontrolētie sapņi,pavisam no citas operas.

Jā .. piemirsu piebilst, ka tie man nav miega , bet gan kontrolēti sapņi ..