...tad jau ar zibsspuldzi jāfočē...

marrutki....1 izdzivoja no trijiem...tulit aiziesu paskatities...tas ir vienigais kas man aug...labi....paradisu

.....Robčik,kā izauga mārrutki pie tavas sētas...

Ej..vien un taisi ciet šo kasti!   

superīga atbilde: "sis tas man tomer bija japadara......lai neko nedaritu" .. vilks paēdis un- kaza- dzīva!!!

nu re!! bišku parunājos un- viss foršāk!! Tgd gan laižu!! Pie savas Grosītes!!!   Brīvdienās- citas aktivitātes, laikam.. tad jau redzēs, neiespringšu ne uz ko :)

nu uzskatisim ka vienkarsi noveicas...dabigi ka sis tas man tomer bija japadara......lai neko nedaritu

Par to jau es nespēju dusmoties arī uz Tevi, Robčik, ka Tev ir savas zivtiņas, savi strazdi... nu vsp- ne virspusējs cilvēks... man nav te jāglaimo nevienam, es to- nedaru... saku, ko domāju!!

Ingrīd..tā ir mūsdienu reālitāte..ka dzīvē ir jaunas tehnoloģijas ņem virsroku..bez interneta jau vairs nevaram iztikt //nē nu varam jau..kā Robinsoni Kruzo uz vientuļās salas..

Man nepatīk, es nekad nelienu otra kabatā, bet- Tu uz darbu arī neej??, no kā tad?? oki- Tavas tiesības- neatbildēt :)

man strazdi atlidoja....kadi 30.....sez kokos un dzied man....nu ne man a tai vietai kur pidzima un izauga...nu man.....vinu majas es uzcelu..atvadas lidz nakosam gadam...

Uznāca man, Lilij, tāds besis drusciņ- ka- nu nevajag tā!!! Bet- nu man te arī ir draugi, ok, virtuālie, bet- ne jau tāpēc mazāk reāli... un- es nemāku tā, kā- ar nazi... Paldies!!! Es jau zinu, ka viss ir štokos- katrs reizēm pabesās par kko... Tagad- pie savas Grosītes uz zupiņu, gaida; pa ceļam- nopirkšu savai kārumniecei- kādu kūciņu

es vairs neko nedaru....viewnkarsi dzivoju un kaifoju....lai dara tie kam vel kas darams

man traki patīk, Robčik, ka Tu savu tēti arī te sauc kā dzīvē- papačka; man arī runāt vieglāk, ja saucu mammu, kā dzīvē- Grosīte; kā mazbērni sāka, tā- aizgāja... visiem mums viņa ir- Grosīte- mūsu stiprā pils!!

Ingrīd..nu ko Tu tā pārdzīvo? Nav taču tā ..ka Tu sēdi caurām dienām.. Uzskati, ka tas ir interešu klubiņš..   Nu labi..nav reālitātē, bet virtuālitātē-ja tā var izteikties..

vot- tas ir tas, ko es gribu, lai dara mana mamma- kad esmu prom, telef.sarunas baigi dārgi, gribu Viņai nopirkt kompi, vai arī iedot stacionāro, kas man- mājās, lai varam sazināties skaipā... Ptr viņa, mana mamma, vēl spurojas, bet... baigi ceru- pielauzt...

Es te lasīju, vakar vai kad- par Tavu papačku... tā ir viena forša lieta, ko Tu, Robčik, dari!!! Ā, jā, un tur, nu tajā blogā, kur lasīju, bija izbrīns, ka vīrs, savos 82, vēl spara pilns!! Tad, savukārt, pabrīnījos- es- manai mammai drīz būs tikpat, un Viņa- ar lāpstu!- cītīgi rok dārzu, jo neviens, ieskaitot mani, to nemāk- pareizi... Tā paaudze ir baigā kaluma!!!

Tas labi, Ingrid!! ..
Vislabākais risinājums- humors

Mans "acuraugs" ..   ai, Alisīt! Gribēju uzrakstīt ko nopietnu- nesanāk nekādi... viņš pret mani bieži izturējies nesmuki, bet- nu nav manī ne dusmu, vai naida!! Pati brīnos- nav!!! Man šķiet- vnk nemācēju uzminēt- viņa kodu.. nu tā kaut kā  

Viss, kas mūs nenogalina...padara mūs GUDRĀKUS!!!
..un arī ievainojamākus!!