man viss patika...vale tik talak...a man rit papacka javed uz copi....vinam deg acis...kad breksis javelk uz kadi 2.kg...vins ar sez interneta...

Man prieks, Juri!!! Patiešām- prieks!!!   Es neprašņāšu vairāk- neko; ir forši dzirdēt jaukus vārdus par savu māsu .. Man ir vēl viena māsa, šobrīd- darbā ne Latvijā; ļoti ceru, ka sanāks- satikties- mājās.. Arī ļoti foršs cilvēks!! Viss, ok?? Negribu sākt- klačas

Tu neesi, Robčik, bijis mēnešiem prom no mājām. Jā, tad notiek ar cilvēkiem jocīgas lietas. Ok- parunājos vai parakstos ar vienu, otru draugu no savas realitātes.... ar bērniem...es nezinu, kā to sakarīgāk paskaidrot... nu redzi- runājot ar reālu savas dzīves cilvēku, vairāk vai mazāk, stāstam viens otram to, kā mums klājas tobrīd.... bet- tik nežēlīgi gribas aizbēgt no sarunām par darbu un tā, jo nekā cita jau tur nav, ka tad, kad ienāku blogos, man patiešām tas uz laiciņu izdodas- aizmirstu, kur esmu... un tā- pierod un sarod ar cilvēkiem- te; un tgd, kad gribu no kompja atiet, man nesanāk un viss!!! Jo- arī tie Cilvēki, kas iepazīti te, savā veidā- kļuvuši tuvi..... ai!!! Es patiešām centos paskaidrot!!!!

tuksi blogi...lohotrons

Tas "acuraugs" izskatās tāds nedabisks...!!

sie tiesam nav vienkarsi burti...

man ar vina patik....tiesam var sajust ka no sirds vale

....sen jau pazīstu Ingrīda,forša meitene...

"Paldies" Tev, Robčik, ka iesviedi man te- manu acuraugu!!!

ko tu te aksties....reku divanu pat nevar izlaist un gultu sakartot...vinam ar te ir gimene....kaut gan vina mammite ir aiz vina istabas sienas....tos divus spilvenus mammite vinam uzlika...milam delinam...memmes  

Jā, Juri- zilas, zilas
Tu pazīsti manu māsu??

...man Tava māsa Ingrīda patīk....Tu saki viņai zilas acis...

Notiek tā dīvaini, nezinu- ļoti pieļauju- ne visiem; kad aizejam savās, tā sauc.pieaugušo dzīvēs, tad- vnk tā esam aizņemti katrs pats ar sevi, ka- pazaudējamies.. Arī ar draudzenēm- pazaudējos- tad.. Un tgd, kad bērni jau izauguši un palaisti- savās dzīvēs, tad- kaut kas ir satrūcis... sajūta- nesasienami vairs, bet- es- patreiz!- tieši tā- patreiz!- kamēr esmu mājās, ļoti vēlos mēģināt tmr siet atpakaļ... jau- mazdrusciņ- daru to :)

Šodien, darot daudzko citu, daudz arī domāju. Nē, es nesauktu gan to gluži par atkarību, laikam tā fiška ir tur, ka.... es jūtu nepieciešamību rakstīt dienasgrāmatu, vai kā nu to nosaukt, un- daru to- šeit...  zinu- tā nevajaga, mzl cīnos ar sevi, bet tad- atk padodos- sev- un- turpinu... Pašai jau vien jātiek ar sevi skaidrībā- kas ir kas; gan jau :)  Gadās, kad uznāk tāds totāls jūtu un sajūtu sajukums, kad- gudrāk- paklusēt; nekas- uzrakstījusi to, ko nu te uzrakstīju dienā, jau ar domām sakarīgākām- mēģināju uz to visu

.... ļaunākus, nodevīgākus, nežēlīgākus, vienaldzīgākus...Šits viss mīkstajiem   , kas ļauj vaļu savam negatīvajam es.

Ja atdevi 2eur,Tev paliek jaka un 1 eur
49  + 49   =    97  + 1

ļoti sekli...

ja Tu viņus ievērotu Tu te nesēdētu

viss ko cilvēks dara nav neizdevīgi - visā uz pasaules- pat seriālā - ir sav eiforija...

Katrs visskaistákais dávináshanas prieks var,,aplauzties,,.....,ja dávanas sanjéméjs ir muljkjis vai nelga.....

Lai izdodas sagaidīt! Nojaušu, no kura krasta varētu nākt šis Vēstījums.