Šis vārds cēlies no latīņu vārda “advenire” - atnākt.

Šo vārdu mēs sakām arī “Mūsu Tēvs” lūgšanā, kurā lūdzam “Lai nāk Tava valstība“.

Jāņa evaņģēlijā ir rakstīts: Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību, jo Dievs Savu Dēlu nav sūtījis pasaulē, lai Tas pasauli tiesātu, bet lai pasaule caur Viņu tiktu glābta. [Jņ.3:16-17]

Advente mums atgādina to, ka Kristus nāks vēlreiz. [Tas gan nenozīmē, ka Viņš atkal piedzims no jauna. Ne vairs ne Mirjamas, ne Betlēmes silītes, ne Hēroda, ne austrumu gudrajo, ne ganiņu ne eņģeļu …(nu labi, …varbūt … ja nu vienīgi vēl eņģeļi)…(nez kādi tie ir?a?)].

Šoreiz Kristus vairs nenāks iznīcīgā cilvēka veidā.

Šoreiz neviens Viņam nespēs pretīm stāties. Redzi, Kristus nāk(s) savā uzvaras gājienā ar tiesu un taisnību. Un viņa e-ņģeļi iet (nāk) tam pa priekšu, nesdami Viņa e-vaņģēliju.