Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā (saīsināti PCTVL; krievu: За права человека в единой Латвии — ЗаПЧЕЛ) ir kreisi liberāla politiska partija (līdz 2007. g. — politisko partiju apvienība), kas uzskata, ka Latvijā tiek diskriminētas vairākas iedzīvotāju grupas (nepilsoņi, mazākumtautības, maznodrošinātie) un vēlas panākt to interešu aizsardzību. PCTVL ir par divkopienu sabiedrības pastāvēšanas atzīšanu un mazākumtautību valodu statusa nostiprināšanu. Simbols — bite. Kopš izveidošanas brīža Latvijas valdībā nebija pārstāvēta, Rīgā bija valdošajā koalīcijā 2001.—2005. g. PCTVL vēlētāji vairumā ir krievvalodīgie

Politiskā orientācija
PCTVL prioritātes ir krievvalodīgo tiesību aizstāvība, valsts sociālo garantiju pastiprināšana, integrācija Eiropas Savienībā, militārā budžeta samazināšana. Partija iestājas par LR pilsonības piešķiršanu visiem nepilsoņiem reģistrācijas kārtībā, aicinot[3] nepilsoņus izmantot jau esošās naturalizācijas iespējas. PCTVL ir par krievu, latgaliešu un, iespējams, citu mazākumvalodu oficiālu statusu virknē pašvaldību, brīvu mācībvalodas izvēli publiskajās izglītības iestādēs, 1990-tajos gados denacionalizēto māju īrnieku aizsardzību.

Apvienības rašanās un Septītā Saeima (1998-2002)

PCTVL radās pirms Septītās Saeimas vēlēšanām 1998. gada vasarā (reģistrēta 3. augustā). Tās dibinātāji bija Kustība par sociālo taisnīgumu un līdztiesību (vadītāji Tatjana Ždanoka un Sergejs Dīmanis), Tautas Saskaņas partija (priekšsēdētājs Jānis Jurkāns) un Latvijas Sociālistiskā partija (priekšsēdētājs Filips Stroganovs). Drīzumā blokam pievienojās Krievu partija (līderis Mihails Gavrilovs); apvienību atbalstīja arī toreiz bezpartejiskais Alfrēds Rubiks. 1998. g. oktobra vēlēšanās bloks (reģistrācijas problēmu dēļ — ar TSP nosaukumu) ieguva[4] 16 vietas Saeimā no 100 ar 14,12 % balsu — 7 no 28 Rīgā, 7 no 18 Latgalē, 1 no 25 Vidzemē, 1 no 15 Zemgalē un 0 no 14 Kurzemē. Mandātu sadalījums pa partijām bija šāds: 6 vietas — TSP, 5 — "Līdztiesība", 4 — LSP, 1 — KP. Referendumā, kas notika vēlēšanu dienā, PCTVL iestājās par Pilsonības likuma liberalizāciju, un šī nostāja guva vairākuma atbalstu.

1999. g apvienība kopā ar LSDSP panāca referenduma rīkošanu, lai saglabātu plašākas tiesības saņemt pensijas, bet zaudēja. Par Sociālistiskās partijas priekšsēdētāju kļuva Alfrēds Rubiks.

2000. g. Kustība par sociālo taisnīgumu un līdztiesību tika pārdēvēta par partiju "Līdztiesība", par tās vadītājiem kļuva Tatjana Ždanoka un Vladimirs Buzajevs. PCTVL un LSDSP tai gadā panāca valdošās koalīcijas atteikumu no monopolkompānijas "Latvenergo" privatizācijas, piespiežot valdību pretējā gadījumā rīkot referendumu.

Pirms 2001. g. pašvaldību vēlēšanām Krievu partija izstājās no apvienības. Tomēr daudzi tās biedri, ieskaitot Saeimas deputātu Solovjovu, iestājās TSP. PCTVL Rīgas domē saņēma 13 vietas no 60 (7 vietas "Līdztiesības" izvirzītiem kandidātiem, 5 — TSP, 1 — LSP) ar 21,34 % balsu un iestājās LSDSP vadītajā valdošajā koalīcijā Rīgā (vairākus mēnešus tajā piedalījās arī TB/LNNK, ko vēlāk nomainīja virkne mazu partiju). Kopumā PCTVL piedalījās vēlēšanās 13 pašvaldībās, un 12 no tām ieguva[5] 32 mandātus.

Pirms 8. Saeimas vēlēšanām tika izdotas partijas avīzes "Vienotā Latvijā" un "Полёт пчелы". Apvienības programmā[6] pirmoreiz tika iekļauta prasība pēc pilsonības "nulles varianta".

7. Saeimas darbības laikā PCTVL deputāti piedalījās šādu lietu Satversmes tiesā ierosināšanā:

    par liegšanu iedzīvotājiem privatizēt dzīvokļus Rīgā, Kaļķu ielā 24 — uzvarēts[7];
    par bīstamo atkritumu sadedzināšanas iekārtas izvietošanu Olainē — zaudēts[8];
    par nama Rīgā, Mārstaļu ielā 6, nodošanu Diplomātiska servisa aģentūrai — zaudēts[9];
    par ierobežojumiem nepilsoņu, ārzemnieku un bezvalstnieku pensiju apdrošināšanas stāžam — zaudēts[10];
    par ierobežojumiem to personu sociālajai apdrošināšanai, par kurām iemaksas veic citas personas — uzvarēts[11];
    par RAU likvidāciju un LMA reorganizāciju — zaudēts[12];
    par ierobežojumiem augļu, ogu un dārzeņu tirdzniecībai tirgos ārpus slēgtām telpām — uzvarēts[13];
    par liegšanu iedzīvotājiem privatizēt dzīvokļus Rīgā, Elizabetes ielā 57 — uzvarēts[14];
    Par Ministru kabineta rīkojumu "Latvenergo" noslēgt neizdevīgo līgumu ar SIA "WINDAU" — uzvarēts[15];
    par liegšanu 1991. g. virknes opozīcijas organizāciju aktīvistiem un bijušiem VDK darbiniekiem tikt ievēlētiem Saeimā un pašvaldībās — zaudēts[16], 3 tiesnešiem no 7 atbalstot[17] pieteikumu.

Astotā Saeima (2002-2006) [izmainīt šo sadaļu]
Gājiens krievu skolu aizsardzībai (2003)

2002. g. PCTVL 8. Saeimas vēlēšanās ieguva[18] 25 mandātus no 100 (10 no 28 Rīgā, 9 no 17 Latgalē, 3 no 26 Vidzemē, 2 no 15 Zemgalē, 1 no 14 Kurzemē) ar 19,00 % balsu. Mandātu sadalījums pa partijām bija šāds: 12 TSP izvirzītiem kandidātiem, 5 LSP, 8 "Līdztiesībai".

2003. g. februārī no apvienības izstājās Tautas Saskaņas partija, kurai pievienojās daļa apvienībā palikušo partiju biedru, bet jūnijā аrī Latvijas Sociālistiskā partija. Daļa šo partiju aktīvistu kopā ar "līdztiesībniekiem" augustā radīja partiju "Brīvā izvēle tautu Eiropā" ar Jakovu Plineru un Nikolaju Kabanovu priekšgalā, kas iestājās blokā. Rezultātā rudenī PCTVL palika ar 6 Rīgas Domes un 6 Saeimas deputātiem, abām partijām darbojoties kā vienotai organizācijai.

2003. g. aprīlī "Līdztiesība" pieņēma jauno programmu[19], un septembra referendumā bloks saskaņā ar to atbalstīja[20] iestāšanos ES. Tajā pašā gadā sāka nākt klajā PCTVL draudzīgais nedēļraksts krievu valodā "Rakurss" (Ракурс).

2003. gadā PCTVL kļuva par Krievu skolu aizstāvības štāba vienu no dibinātājiem un aktīvāko dalībnieku. Apvienība iebilda pret izglītības reformu mazākumtautību vidusskolās un aizliegumu valstij finansēt nelatviešu mācībvalodas privātskolas. Divas lietas Satversmes tiesā, kas bija ierosinātas kopā ar bijušajiem apvienības līdzdalībniekiem, daudzas masu demonstrācijas un mītiņi, kā arī nevardarbīgās pretestības un skaidrošanas akcijas noveda pie reformas daļējās atcelšanas un pie lēmuma par mazākumtautību privātskolu diskriminācijas neatbilstību Satversmei.

2004. g. februārī PCTVL frakcija bija viena no divām Saeimā, kas neatbalstīja[21] iestāšanos NATO. Dažus mēnešus 2004. gadā PCTVL atbalstīja Induļa Emša mazākuma valdību, bet atteica tai uzticību reformas-2004 ieviešanas dēļ.

2004. g. Eiroparlamenta vēlēšanās bloks ieguva[22] 10,66 % balsu un vienu vietu Eiroparlamentā no deviņām, kas bija atvēlētas Latvijai. Par deputāti kļuva Tatjana Ždanoka, kas iestājās Zaļo un Eiropas Brīvās alianses frakcijā kā EBA pārstāve.

2005. g. pašvaldību vēlēsanās PCTVL ieguva[23] 13,68 % balsu un 9 mandātus Rīgas Domē, pārejot opozīcijā. Ievērības vērts gadījums notika Vangažos, kur vēlēšanās piedalījās[24] saraksts "PAR CILVĒKA TIESĪBĀM VIENOTĀ VANGAŽU PILSĒTĀ", kurš nebija PCTVL atbalstīts. Kopumā PCTVL piedalījās vēlēšanās 20 pašvaldībās, un 18 no tām ieguva kopā 33 mandātus.

Eiropas līmenī apvienība iestājās jaunizveidotajā ES Krievu partiju federācijā. Bija reģistrēta PCTVL Jaunatnes organizācija [25] ar Juri Sokolovski un Žannu Kareļinu priekšgalā.

2006. g. jūnijā PCTVL kongresā bija pieņemta jaunā programma[26]; atbalstu apvienībai pauda[27] izdevniecību "Fenster" un "Petits" pārstāvji A. Kozlovs un K. Zagorovska, kas drīz tika iekļauti apvienības sarakstā Saeimas vēlēšanām. PCTVL biedru skaits jūnijā sasniedza[28] 576 cilvēkus.

Pēc "Delnas" pētījuma[29] datiem, PCTVL tika konstatēts vismazākais lielo ziedotāju īpatsvars partijas ienākumos no ievērojamām partijām. 2006. g. augustā pirmoreiz PCTVL pārstāve kļuva[30] par domes priekšsēdētāju (I. Andrejeva Sedā). Pirms 9. Saeimas vēlēšanām tika izdotas partijas avīzes "Kreisā alternatīva" un "Левая альтернатива".

8. Saeimas darbības laikā PCTVL deputāti piedalījās šādu lietu Satversmes tiesā ierosināšanā:

    par ierobežojumiem apraidei mazākumtautību valodās — uzvarēts[31] (visi ierosinātāji — PCTVL deputāti);
    par Latvijas atbalstu ASV un to sabiedroto operācijai Irākā[32] — atteikts ierosināt lietu;
    par nepilsoņa statusa atņemšanu emigrantiem — uzvarēts[33];
    par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes kompetenci — zaudēts[34];
    par sadarbības ar VDK konstatēšanas termiņu un sekām — zaudēts[35];
    par mazākumtautību vidusskolu pārvešanu pārsvarā uz latviešu mācībvalodu — zaudēts[36];
    par nelatviešu mācībvalodas privātskolu publiskā finansējuma aizliegumu — uzvarēts[37];
    par vēlēšanu tiesību ierobežojumu 1991. g. opozīcijas aktīvistiem un VDK darbiniekiem pašvaldību un Saeimas vēlēšanu likumos (atkārtoti) — zaudēts[38], vienam tiesnesim izsakot atsevišķās domas[39];
    par ierobežojumiem sapulču, gājienu un piketu rīkošanai — uzvarēts[40];
    par grozījumiem Valsts sociālo pabalstu likumā — uzvarēts[41];
    par Nacionālās Radio un televīzijas padomes kompetenci — zaudēts[42].

Devītā Saeima (2006-2010) [izmainīt šo sadaļu]

2006. g. PCTVL 9. Saeimas vēlēšanās ieguva[43] 6 mandātus no 100 (3 no 29 Rīgā, 1 no 16 Latgalē, 1 no 26 Vidzemē, 1 no 15 Zemgalē) ar 6,03 % balsu. No parlamentā iekļuvušajiem sarakstiem PCTVL bija vienīgais, kuram KNAB nepiemēroja sodu par finansēšanas pārkāpumiem Saeimas vēlēšanās[44].

2007. g. pavasarī apvienība atbalstīja [45] referendumu par grozījumiem nacionālās drošības likumos.

PCTVL kongresā 2007. g. 19. jūnijā tika nolemts[46] pārveidot apvienību par vienotu partiju vārdā "PCTVL — Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" un bija pieņemti topošās partijas statūti[47]. Oktobrī Uzņēmumu reģistrs veica apvienotās partijas pārreģistrāciju.

Partija atbalstīja 2008. g. referendumos izskatītos likumprojektus par Satversmes[48] un likuma "Par valsts pensijām"[49] grozījumiem. 2009. g. Eiroparlamenta vēlēšanās PCTVL ieguva trešo vietu. 2010. g. partija iestājās Eiropas Brīvajā aliansē.

9. Saeimas darbības laikā PCTVL deputāti piedalījās šādu lietu Satversmes tiesā ierosināšanā:

    par darba devēja tiesībām apturēt streiku ar vēršanos tiesā — zaudēts.[50]
    par Ķengaraga dīķa apbūvi — zaudēts,[51] 1 tiesnesei no 3 atbalstot pieteicējus.[52]
    par Administratīvo pārkāpumu kodeksa vairākiem pantiem — atteikts ierosināt lietu.[53]
    par Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un ČAES avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumu — uzvarēts.[54]
    par nepilsoņu pensijas stāža aprēķināšanu — zaudēts,[55][56]
    par sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām — zaudēts,[57]
    Par virkni Kredītiestāžu likuma normu — zaudēts.[58].

No stress, fragmenti ņemti no wikipedijas!