paļaujos,bet pati visur iejaucos

Nepaļaujos nemaz,viņš reizēm pats uzglūn nelūgts.Bet vispār es to veidoju pēc savas gaumes.

Vajadzēs laikam nojāt uz stikla kalnu.

Savu likteni mēs būvējām paši.

nu reizēm uz likteni paļaujos.un ja man būs lemts tas karalis,tas tāpat viņš gulēs pie manām kājām.Nekur neliksies,no likteņa.Un mn būs lemts gulēt pie kāda kājām,tad gulēšu arī,par spīti visai savai negribēšanai.

Ja buutu paljavusies tikai uz likteni,veel tagad guleetu viena...

...nejau viss kas citiem der, der arī man....un tas ir Mans Liktenis, kas mani izvēlējies- Sev!

es palaujos uz likteni kas bus bus    

rikojos gan,citàdi bàrda izaugs.

Cenšos pats rīkoties...

Pa straumi nepatīk peldēt, citiem pa priekšu arī nerikšoju, veidoju savu likteni kā tīk     pēc apstākļiem.

Liktens mums piespēlē iespējas, bet jārealizē tās vien pašiem!

nezinu par gultu, bet es esmu pati sava likteņa noteicēja, nevēlos sēdēt un gaidiit .."s morja pogodu ..."

Interesantāk pašai iet darīt, negaidot, ko liktenis piespēlēs, reizēm pārsteidzos, vai kaut ko palaidu garām- tātad , nebija lemts. Reizēm saku, ka liktenis gribējis mani izjokot.

Tikai pate,ta ir intresantak.