Izbaudu dzīvi visumā bez cīņas gan ne ar sevi,gan ne ar citiem.Citādi tā paies vienos cīniņos un būs palaists garām daudz kas labs un patīkams.

Kkur karš jau iestājies?

Musu dzivi mes varam tikai pasi izdzivot un izcinit.Tatad ta ir cina pasiem ar sevi.Mes nevar citu dzivi izdzivot un izprast.

Gan / gan ... kas pastarpām  mijas ar pamiera periodiem  ...

Ir jāmācās- visu dzīvi. Es šinī gadījumā lietoju terminu- mācīties. Mācos pati, citus mācu pastarpināti

Dzīve ir cīņa pašam ar sevi un sajūtām katrā konkrētā situācijā!

nu nezinu man katka dzive vairak dota lai kautko radit,dot.

Dzīve ir mainīgums. Ir vajadzīgi cīņas periodi- gan ar sevi, gan citiem, lai dzīvē kam deri. Jo katram cilvēkam ir kaut kas, kam viņš vislabāk der. Vajag atrast un īstenot sevi- arī tad, ja kādam kaut kas nebūs pa prātam. Grūtākais- atrast šo savu nišu...un tad- tikai uz priekšu!!!

Varētu tā sacīt  , jo dzīve katru brīdi uzliek kādu pārbaudījumu ar kuru jātiek galā .

Nav cīņa! Dzīve ir KINO, kuru rāda ne visiem...

vispirms ar sevi  jaatiek gallaa , tad var reguleeties arii ap paareejiem .

AR VISIEM UN  NEVIENU,JO JA DZĪVI  UZŅEMT KĀ  CĪŅU , NEKAS  LABS  NO  TĀ  NEBŪS,DZĪVE  IR  JĀDZĪVO AR  PRIEKU  UN  BAUDU , TAD  VISS  VIEGLI  RITĒS  PA  LIKTEŅA  NOTEIKTO  CEĻU.

Nē   - dzīve nav  mūžīgais karalauks, cīņas rings.. Dzīve ir viena reti interesanta un saistoša štelle, process, kas nekad neapnīk.

Jādzīvo.. kādas cīņas..šos tekstus pat to, "kā Tev iet?" , atbilde: "Cīnos!" uztveru kā nespēju dzīvot reāli- it kā cilvēks atrastos ienaidnieku aplenkumā

katru ritu saku ai cinu,cinu lai pamostos

dziives sākumā ciiniijos ar sevi, bet tagad ciinos ar CITIEM (savējie, kaimiņi, kolēģi, iestāžu darbinieki  ...)

Pirmkart,ar sevim,un tad ar parejiem.

Vairak jau liekas kad cinamies pasi ar sevi

..pati dzíve  mums davá so cínju...jautajums-ká passi tiekam galá ar to!...

Ar sevi-NĒ, bet ar skauģiem jā.