Es vienmēr zinu ko un kāpēc man tas vajadzīgs.

Nē , bet zinātkāre pavedina .

Saldumu veikalā apjūku jo nekā nesajēdzu no tortēm un tamlīdzīgām kulinārijas izvirtībām,stundu domāju ko var pirkt uz viesībām.Tīrais negals.

TĀ  IR  ĻOTI  BIEŽI , NE TA PUTNU  PIENU  ĒST,NE  SKĀBU   GURĶI.

labāk zīle rokā, nekā mednis kokā
bremzēju to sajūtu...dzīvē nezin kāpēc visu uzreiz nevar dabūt, tā teikt - pilnu komplektu, pa daļām tikai,un  tad, kad dabū, brīnies - vai tad to gribēju?

Vienmēr nē, bet šobrīd jā.

Kā nu nezinu? Protams, zinu - PUTNA PIENU !!!  

Zinu gan ko gribu ,vai dabu tas kautkas cits

Kas parliecinats par sevi,tas zin ko grib

Ja gribi , bet nezini ko, tad aizej tur , nezin kur , atnes to , nezin ko.....

zināt zinu,bet ne vienmēr varu to iegūt/sasniegt/

Dažreiz ir bijis, ka dvēselē, sirdī tāds tukšums!-Nedz ko gribu, ne arī negribu.

Ne,vienmer zinu ko gribu.Bet nevienmer varu to dabut.

Zinu, kā tad savādāk.

...pietiek ar to, ja zinu, ko negribu...pārējo- gribu! ...varbūt ne dotajā mirklī, bet vēlāk nepretošos....

Dzelžaini  

reizēm gadās arī tā,ka pati nesaprotu ko īsti vēlos.

Zināt jau zinu, bet vai tas man ir vajadzīgs?

Diez par ko tas liecina?nepatīk man tādas sajūtas,.šķiet ka viss ir apnicis..bet tomēr kautkas prasās..bet kas?..laikam visa drusku par daudz....