laikam vienmēr esmu gribējusi būt pati

Nezinu vai līdzināties, bet bērnībā man ļoti patika skatīties pasaku par Pelnrušķīti un Sniegbaltīti .....
Tagad ne tik nemeklēju iedomu tēlus  

Volverīnam,no X-Cilvēkiem  

Laikam Sprīdītis pielipa , tā arī staigāju un roku .

Bērnība nekam - pusaudzes gados pēc A.Grīna grāmatas ''Sārtās buras'' Asoļ.Sārtās nebija bet man izdevās sagaidīt.

Nevienam,pats gāju savu ceļu...

Bērnībā ar māsu spēlēju dakteros,bet tagad pasakās neticu,tāpēc arī varone nevēlos nekāda būt.

Zakim no multenes"Nu ,pagaidi".

Milzu samam,tāpēc tāds arī esmu.

Pelnrušķītei bērnībā ...ja tā padomā arī tagad :)

no pasaku varoniem 3 siventini un vilks. gribeju but vils.

Cik atceros nekad nav man bijusi vēlme staigāt citu zābakos.Bērnībā lasīju daudz,bet vai kādam gribēju līdzināties,viss ticamākais ka ne.Un tagad arī neskrienu kādam līdzi.

Ka jau meitenei pienakas  but par princesi un gaidit savu sapnu princi

..bērnībā katrs grib kādam līdzināties...vai tas ir filmu varonis, vai kaimiņu tante/onkulis....
Pieaudzis , par sevi pārliecināts cilvēks....nu nezinu..vai ir vēl kāds, kas grib līdzināties kādam varonim...

bērniibā - nu protams pasaku princese ar skaisto kleitu , bet tagad - Šrekam - neatkariigs, miil savu purvu un visiem grib paliidzēt, liels un za'lš - super  

Ne,berniba velejos but kadam lidziga,ne tagad.Jo no bernu kajas uzskatiju,-ka tada kada esu,nav neviena.Un mani tas loti apmierinaja,agrak,un ari tagad.

bērnībā čingačgukam

Ja es neatceros tad laikam nekam

Mēs ierindas skatēs uz Voldiņu līdzinājāmies

Nemainīgi - PRINCESE .