pagājušo ziemu, nāku lēnām mājās, jūtu līdz tualetei neizvilkšu   tāds žagarains krūmiņš ceļā, laikam pavasarī ceriņu spēlē   pa labi, pa kreisi, neviena nav...nu tad es tādu slaidu dzeltenu krustu kupenā ierasoju   te kur bijusi, kur ne, tantuks ar savu kabatas vilkēdāju - mosja, mosja iģi sjuda! ieraudzīja manu krustu sniegā un dikti nopietni pārkrustījās   Laikam pravietis esmu, jopiķ