Cilvēks patiesībā nāk pasaulē viens un aiziet viens. Vientulības sajūta tiek vienkārši "ieprogrammēta", jo cilvēks it kā ir sabiedriska būtne, un vienatne bieži tiek jaukta ar vientulības sajūtu. Jo - tā ir izvēle. Sonjai  

nezinu vai spēj apvienot miljonus,bet divus cilvēkus kas ir izbaudījuši vientulību vieno uz mūžu.

Aha - katrs sēž savā aliņā ierāvies un jūsmo par vienotību  

Miljoni jau darot cilveekus vientuljus........

Gan jā, gan nē..

Vientulība, neko neapvieno, to sagādā sev cilvēki individuāli, kuri pamanijās "izkrist"
no sabiedriskās savstarpējās attiecības. Tie , kuri cieši turās pie sabiedrības, nejūtas vientuļi un arī sabiedrība viņus neaizmirst.

Ta varetu teikt,bet nevienmer ta tas notiek.

      Nedaudz ilgāk dzīvo  un paliec  vientuļāks,pamestāks ,nesaprastāks!  

vientulība ir tukšums, posts, kad vējš svilpo tur, kur reiz bijusi rosme...
es tādu sajūtu neesmu pieredzējusi.

agresīva uzņēmība iepazīšanās jomā laikan sniedz bagātu pieredzi   Soņai, speciāli   Sorry, pipariņ, bet tā skan gan

vientuliiba neapvieno - tad jau vairs nebūtu vientu'lo ja apvienotu !!! ... manā uztverē - vientuliiba ir smaga emociju trauma, kura cilvēku norobežo no kaut kā ...ja cilvēks grib norobežoties no sabiedriibas uz laiku - tā nav vientuliiba, tas ir sevis meklējums jeb alkas pēc (sava veida) spēku atgūšanas, tas pāriet un cilvēks atkal atgriežas pie sabiedriibas ...