es domāju ka ir jāpiedzīvo ,lai būtu vecumdienās ko atcerēties.

Nav par sliktu to pārdzīvot

Domāju, ka ne reizi vien tā ir jāpiedzīvo, jo tā ceļ pašapziņu un sniedz dzīves pieredzi, turklāt, tas ir bezgala skaisti-neaprakstāmi.... :)Mjā, un būtu pasakaini, ja tā liktenīgā turpinātos līdz mūža galam... :)

Citādi jau nevar zināt kas tā tāda ir... ja nu vienīgi visa dzīve ir kā viena liela kaislība un tāpēc to nemana..

ne nekad!!!

Kādu Dievs likteni ir devis pe dzimšanas,ar tādu jādzīvo!

lūk tieši tā KAISLĪBA un nevis Mīlestība un vai tieši tādēļ ir vērts visu iepriekšējo iznīcināt jo kaislība nav ilgstoša un tad būs jāsadzīvo ar izpostīto priecājoties par mirkļa iegribu.bet kā te rakstīts tas ir liktenīgi un laikam jau tikai stiprs cilvēks spēj pretoties mirkļa iegribām ja uz spēles tiek likta- ģimene, bērni, draugi...Ja nevienam nenodara pāri tās kaislības tad lūdzu , bet cilvēks egoistisks un domā tikai par sevi....diemžēl.

jā vajag jo tas ir skaisti kau pēc tam varbūt sāpīgi.

drosi vien,bet uz muzu.

Protams, jo tas kas to  izbaudījis, ir saņēmis labu iespēju!~

To tu zināsi mūža galā....
Citādi kā zināsi vai ir liktenīga kaislība vai nav!

Bez kaislības nemaz nevar saprast, kas tad ir tā liktenīgā! Bet kaislībai nav jābūt atkarībai...

noteikti jā,lai būtu pēc tam ilgi ko atcerēties....taureņus....mmmm....bija super...

Kāreiz domāju,ka tā debesu dāvana,tagad saku,ka tā bija apmātība un par visu to varu tikai ņirgāties

labāk jau būtu bijis to nepiedzīvot. Taču ja nepiedzīvotu laikam jau gribētos piedzīvot

..nepiedzīvosi i nezināsi kas tas ir.....Tāpat kā pelēka diena, ko dzīvo diendienā....un nemaz nezini, ka var būt saule un zilas zilas debesis...un viņa(vai viņš)....pēc kuras ilgojas sirds....

Tu domaa par kaislīgu miilestību... Bet ir citas liktenīgas kaislības- narkotikas, spēle... un t.l... mīlestība vieglāka no šīm saslimšanām.