Mihailam feina bilde.

Parasti man grēku tādu nav, lai pēctam būtu jānožēlo - tāpēc vajag vispirms padomāt un tad tikai darīt!! Lai nebūtu "grēki"

Es negrēkoju,man nav ko nožēlot!!!  

Man ir,ko nozelot,bet,vel vairak domu,kas liek justies nelaimigam un tur neviens macitajs vai psihologs nepalidzes.

Jā...bet baznīcā tas laikam jāiemācās, tik liela bijība pārņem, ka par grēkiem ne domas

Negrēkoju, jo savu pieredzi neuzskatu par -- GRĒKU! ja tā skar citus, tad tā lēmis ir Liktenis un vi;niem arī tā ir sava veida pieredze.
Kurā vietā tad grēko cilvēks, ja viņam ir dota brīva izvēle, tai skaitā piedalīties pieredzē vai nē.....? Viņi var jebkurā mirklī aiziet, bet neiet -- tātad viniem tas arī nepieciešms...
Vai mēs vispār grēkojam??? Ja JĀ!!!! TAD KĀ?
MANĀ SKATĪJUMĀ  Baznīca par grēku uzskata katra individuāla cilvēka pieredzes iegūšanu un darbības ierobežošanu!

Nu ja sanāk kādi grēciņi,tad neatkārtoju tos un nožēloju un cenšos
izlabot un tad paliek pašai vieglāk...

Es nekad, neko nenoželoju, kas bijis bijis, kas darīts, tas padarīts.

Katru dienu.

Sanāk ļoti reti...