nožēlot nekad nav par vēlu - tāpat kā - uzsākt kaut ko jaunu / sirdij un dvēselei tiikamu  

Àtràk sàksi, àtràk ... ;-)

Nu netērēšu laiku un spēku, ja godīgi. Ja kaut kas būs sanācis ne tik veiksmīgi ar darbiem- pacentīsos saprast - kur tad ir tas ākis, ka sanāca ne tā.. un liksu aiz auss.. Bet- nožēlot, kādēļ gan.. tas ir bezjēdzīgi.

gan jau būs labi,
tie ir rituāli, bet šā vai tā atkal un atkal ietiepīgi atmiņā atgriežās, liekot arvien no jauna pārdomāt - kas, kā, kāpēc

...grēciņi, negrēciņi...ne jau tur tas suns aprakts...ja ir kas tāds, kas pašam traucē...tad katra diena ir laba, lai sāktu darbu ar sevi...kas tad ir Jaunais gads?..cits cipars kalendārā, bet , lūk, tieši šodiena ir tā , lai TU sāktu ...to darīšanu!!!...tas ir jādara tad, kad ir tā apjausma, iedvesma!...

Es vairak nesaku,nekad.Bet grekus nozeloju katru svedienu.Bet,tapat sanak grekot.Labaka nevaru but,jo raksturins ir parak spitigs.

Es savus sadedzināšu, bet ne nožēlošu. Tas kas izdarīts izdarīts!
Laboties tas protams ir labs nodoms, bet man vienmēr kaut kas vienalga noies greizi un sagrēkošu nenovēršami.

Es negrēkoju,ļoti pārdzīvoju neveiksmes...

Nu, visbiežāk jau nākas nožēlot, ko neesi paguvis, paspējis, pabeidzis padarīt...Bet tur jau ar nožēlu nekas nav līdzēts! Atliek vien pārrakstīt plānotājā...Bet nejauku rīcību vai domas cenšamies apkarot uzreiz, negaidot kārtējo pasaules galu vai Jauno gadu!

Savi grēki atstāšu sev.