Ar laiku nomierināsies un varbūt beidzot sāks dzīvot pati SAVU dzīvi. Šajā brīdī ar loģiskiem apsvērumiem un mierinājuma vārdiem no malas - pilnīgi bezcerīgi. No pieredzes. (Vispār šis jautājums būtu vesela traktāta vērts, žēl, ka neizveidoji blogu.)

Spriežot pēc dēliņa pastāvīgi pieņemtā lēmuma nostāties uz savām kājām- viņa nav izaudzinājusi "memmesdēliņu". Tā arī pateiktu, lai lepojas ar puiku!

fū...es jau nobijos...viņš taču tikai brauks uz ārzemēm... bet māte paliek māte...mātes sirdij nepavēlēsi, mums jau tikai no malas tā izskatās, ka māte pārdzīvo ne pa tēmu, taču jā, mātei tāpat dzīve mainās ar prātu ne vienmēr var emocijām pavēlēt ... nu tur, ka viena paliks, var līdzēt - lai brauc līdzi

,,Vīrieša vietā dēls "  --- tas no komentētājas puses skan vienkārši riebīgi , īpaši šajā situācijā !  

Neko neteiksu,mans dels aizbrauca 8 gadi atpakal,un es pati palidzeju savakt naudu celam..tagad lidinos ciemos pie dela ar vedeklu,un pie mazmeitas,nav tur par ko raudat ,jaunatnei kautka ir jasak sava dzive,nevis jased mammai blakus...

Dels izaudzis un mammai jaatlaiz jo visu ko vareja jau ir izdarijusi,laiks delam pasam rupeties par sevi un mammu jo tak ir īsts virietis...

Vieglāk pateikt,kā izdarīt.Ar prātu jau visas zinām,ka bērni izaug un aiziet,bet sirdij vajag laiku,lai to pieņemtu.Sevišķi,ja bērnus nācies izaudzināt un pacelt vienai.Es to māti saprotu.Paies laiciņš un vairs negaudīsies.

Ir redzētas tādas- vīrieša vietā dēls

..nabas saite agri vai vēlu ir jāpārgriež!
Dēlam jāiemācās pašam dzīvot! Domaju, ka grūtības viņam nāks tikai par labu!
Vienīgi žēl, ka jaunieši pamet Latviju...tas gan ir skumji!

Daba piešķīrusi cilvēkiem visu,kas nepieciešams laimei,un sagādājusi bagātīgu izvēli:ņem,mīli,proti vērtēt.Sī māte mazliet pārspīleti mīl savu dēlu,jo audzinājusi viņu viena pati.

Draugi - nevieni nab labi. Draudzenes - visas sliktas. Gribēs precēties - arī mammai nebūs pa prātam. Varbūt viens bēg no šīs mūžīgās kontroles, bet otrs pārdzīvo ka nevarēs vairs kontrolēt?

iekārtosies,varbūt arī mamma varēs braukt-visai jau grūti laiki daudziem pašreiz

neizteikšos,man ši situācija nesaprotama

žēl, ka mazulītis nevēlas tālāk mācīties, vēl kādu laiciņu varētu mammas brunčos pakarāties:)

Ai, kaut kas safabricēts...Fakts, ka mammas pārdzīvo, kur teikts, ka par sevi tikai? man ar dēls svešumā mācas, prātā nav ienākusi doma, ka nu pamesta! drīzāk prieks, ka būs laba izglītība.

        Ligzda nu ir tukša, putniņš aizlido, veidot savējo ligzdiņu.  Tas ir pareizais ceļš!     Jāpriecājas, kad dēls ir vesels mērķtiecīgs!

“Kungs, dari mani par tava miera nesēju,
lai es nestu mīlestību tur, kur ir naids;
piedošanu tur, kur pāri dara,
harmoniju tur, kur nesaticība,
patiesību tur, kur ir maldi;
ticību tur, kur ir šaubas,
lai es nestu cerību tiem, kas izmisumā;
lai es nestu gaismu tur, kur tumsa.
Kungs, palīdzi man, lai es ilgotos dāvāt citiem, bet nevis ņemt no tiem;
lai es vēlētos ne saprasts būt, bet citus saprast;
ne mīlēts būt, bet citus mīlēt;
aizmirst sevi un iemantot Tevi;
piedot citiem un saņemt piedošanu;
nomirstot sev, piedzimt mūžīgajai dzīvei;
spēt sevi nostādīt zemākā vietā un dzīvot tā,
it kā katra diena man būtu pirmā un pēdējā.”

vienkārši šo lūgšanu izmantot- tad, kad gribas čīkstēt!

Uztraukties par bērnu- vienalga cik vecs tas zimbuirs ir- ir normāli.. Tomēr- nevar tā, kā šī mamma- viņa nav galvenā saja situācijā, un neaudzināja sev spieķi vai štoku.. Pateiktu- lai beidz puņķoties un domā- ko pati darīs un kā interesantāku dzīvi dzīvos, kad lielaisbērns būs savā dzīvē. Savādak tiešām- dēls ir vīrieša vietā, tikai bez seksa , saprotams.

Nu,pasaki vai tad tadu bernu maz Protams moraliski varetu vinai palidzet,bet tikai moraliski.Jo finansiali,nav tadas iespejas.Bet diskuset parto es netaisos.