Pareizi ir,ja nevēlās būt kopā un klīst pa rokām,lai lasās uz visām četrām debes pusēm... secināju un vienu aizdzinu...  

A uz pieres nekas nav rakstīts---vai grūti---vismaz 8 Martā...????

aplami solījumi-kāda var solīties,ka būs vienīgā ja tas j no viņasnav atkarīgs.

Neatbalstu solījumus...un nelabprāt pati tos uzklausu....Tu nekad nevari zināt, kādas likteņa piespēlētas serves Tevi var pēc laika pārsteigt..nevajag ieciklēties notikumos, kuri nespēj nest Tev izaugsmi un laimes izjūtu

Bez iemesla nekas nenotiek.
Iedevi iemeslu -- esi tik labs un paciet!!

Varbūt tas tāpēc,ka arī pats neesi ko pildījis.Par solījumiem ir jāuzņemas atbildība,jo pienāks brīdis,kad tā ,vai citādi ,būs par tiem jānorēķinās...tāpēc esmu uzmanīga ar solījumiem,jo,kā jau Kū teica,nekad nevar zināt,kādas piruetes ar mums tas jokdaris liktens var izgriezt ..

Ja neapliecini (attieksme), Nākas atgādināt (runāt).
Var pienākt brīdis, ka nelīdz i abi reizē   .
Tad atliek tik baudīt (sekas).

Cilveka speeks soliijumos...vaajiiba tos izpildiit....Ja gada garumaa nejuutu,ka esmu vieniigaa,nav slikti,atgaadinaat

Realajaa dziivee-nemaz savaadaak nevar buut-DEVI VÁRDU-TURI VÁRDU !

Andrej...kas Tev tik gruuti pateikt labu vaardu-lai miers sirdii Tavai vieniigajai!!!!!

Man necajag atgādināt...,jo tā arī viss notiek.

Viss plūst un mainās arī mēs paši .... naivi ticēt solījumiem. Dzīvot šodien šajā mirklī.

Viegli to vārdos apliecināt...bet ja darbi runā ko citu...vārdi-tukši kļust....bez seguma.

Viss mainās.
Maināmies arī mēs, mainās apstākļi, mainās raksturs, izaugsme. Par kādu noturību ir iespējams būt pārliecinātam?

Tas jau drošvien nav grūti.

A ja nu shii negrib buut VIENIIGAA? Pie taada aplauziena,gribot-negribot,jaalauzj solijums.

hmm, kā nu mēs katrs uztveram solījumu! .....nav nācies šai dzīvē vispār bieži uzklausīt vārdus "apsolos būt....."
/vienreiz pie altāra jaunībā gadījās, bet veikli nokārtoju šķiršanos tai pat baznīcā/