kad redzi ,ka otrs ir iestrēdzis atīstībā un neko negrib ne darīt ne mainīt....tas nav egoisms bet vēlme izdzīvot ne sēdēt purvā...visu laiku tak pašai gribas arī mainīties uz labāku,ja otrs paliek kā akmens kaklā tad kada gan var būt vēlme lidot vai peldēt...

Labāk šķirties nekā dzīvot kopā tikai sadzīvojot vienam ar otru

Izdzisusi uguns - nesilda ..., katrs ir pelnījis savu uguntiņu , tikai nedrīkst aizmirst to uzturēt ,   citādi izdzisīs , uguntiņa kā iepriekšējā - izdzisa ...

nav egoisms. ja nepatīk būt ar otru kopā, tad nav jāmokās.

Nezinu par to "kaut ko labāku" (tāds dīvains apzīmējums visam šķiršanās iemeslu "komplektam" ), bet vienu tas nozīmē noteikti - mīlestība ir beigusies neatgriezeniski, ja jāiet lūkot kaut kas labāks (varbūt ir jau nolūkots, ja jau ir parādījies šis vārdu salikums - "...kaut kas labāks...". Tāds apgalvojums nevar būt abstrakts un bezpersonisks.) Īsti par egoismu to nesauktu, vienkārši - ...dzīvē tā notiek...   

....ja nav dveeselju saderiibas,...nevajag mociit sevi un otru...un jaameklee ,nevis labaaku,bet sev piemeerotaaku,jo nav arii teikts,ka esam pelniijushi ko labaaku

Vienalga kā to pasaka- ka ir pelnījis ko labāku, vai- ka nav komfortabli kaut kas šajās attiecībās un cilvēks neredz iespēju vai veidu - kā un kāpēc kaut ko darīt , lai situācija uzlabotos šajās attiecībās.. iznākums ir viens- ir jaiet katram savu ceļu, jo - ja nav labi abiem, jēgas no kopābūšanas nebūs.. Tas nav egoisms, bet - reāls , lai arī - vienai no iesaistītajām pusēm- nepatīkams, skats uz notiekošo.   

Nu nezinu .... varbūr tiešām pelnījis ?

lai veicās-abiem

Kā man nav---to arī nēsmu pelnījūsi...

Šķiras tādi,kuriem nesader gultā!!! Meklējot labāku var iekulties sūdos līdz ausīm,par pirmo labāku neatradīs!

Normāla parādība ,ja nevar sadzīvot ,nava ko velti mocīties .

pārsvarā cilvēki viens otru ir pelnījuši....
            ir  mīlestība a pārējais ...pārējais ir iedomība

Jā, jo cilvēks domā par sevi- savu dzīvi var izdzīvot tikai pats.