Draugu piesmiets un nievāts
No pasaules izrakstīts
Tik laimīgs šai vietā
Šai baltajā sniegā...
Senas atmiņas gandrīz vai aizmirstas bet re sniedziņš snieg pasaule tik balta...
Paskaties uz augšu, mīļais:
Cik lēni pārslas lejup krīt:
Jau tagad kārtas biezums dziļais,
Bet būs vēl dziļāks, mīļā, rīt.
Kaut varētu tā drūmās domas,
No galvas apkārt izkaisīt,
Vai piebāzt ar tām, pilnas somas,
Tad āmen viņām nolasīt.
Tik gaišās domas mūsu sirdīs,
Lai balto kārtu veido vien,
Kā slāpēs ūdens, tad mūs dzirdīs -
Laimes sajūta, un katru dien.
Krusttēvs.
Kaut ko klusiņām, klusiņām
-Kā krīt sniegs,
Kaut ko vieglītiņām, vieglītiņām
-Kā tālu atmiņu
Tu man nodziedi, viss vienalga, no kurienes,
Es tik tuvu Tev esmu,
ka noteikti dzirdēšu....
Labais un ļaunais ir divas puses vienībā vienā,
un vienā vienīgā bauslī, bauslī bez apkārtceļa,
Jums sniedzins.Man katru dienu lietins.Tada ta Irijas daba................