Atslegas vārdi: dzīve38617
Nejutās laimīgs -- ja neriskē nolauzt sev sprandu....
Nēe, Albert, šeit vairāk iederas ne pie kājas pasaule, bet pasaule zem kājām! Vismaz man tā šķiet..Cilvēks, kurš uzkāpis kalnu virsotnē, var redzēt ka viņš ir drošsirdīgs un gandrīz viss pa spēkam! Risks, adrenalīns- lietas, kuras uztur tonusā! Nedod ierūsēt..A, ja būtu pasaule pie kājas, tad varbūt cilvēks nošļurcis sēdētu kaut kur kaktā un apmierinātu savas velmes ar alkohola pudeli, būtu slinkums pacelt savu pēcpusi, lai ko darīt lietas labā..Nu labi, iespējams, pārspīlēju ar to alkoholu..bet tas tik kā piemērs.
Diezvai! Ar bravūru tik augstu netiek.
Ir labs teiciens.Kas neriske,nedzer sampanieti.Acim redzot ekstrems.Tagad nerisketu.Butu jauna,noteikti.
Super skats
Man laikam būtu citādākas izjūtas.
Patīk kalni, ļoti patīk tā samērojamības sajūta - saproti, cik pats un tavas problēmas patiesībā niecīgas. Un nav tā niecības sajūta, drīzāk jau vērtības pareizāk sakārtojas.
Pauguros to neredz, nejauki pārvērtējam savu nozīmīgumu un svarīgumu. Arī lidmašīnās lidojot nejūt, tur tikai tie nosacīti saprotamie desmit km apakšā.
Bet kalnos...