Ko nu vairs lamāties manos ta gados!
Piecas minūtes klusējot paciešos un tad...,,smērēju pa šmaulīti"

Ka pec Bibeles-mileta,godata un cienita

Nēeeee...,   ja nu vienīgi ..., kad fuipēkaka ! kāds - uzprasās ...

Lamājos. Bliežu ar visu "smago artilēriju", kas ir manā pārziņā. Bet tikai - starp SAVĒJIEM. Pēc tam paliek tik viegli, tik viegli...

Nelamājos, ciešu-un tad pasaku-nē.

Ka kuru reizi.Tas ir atkariks,ko saka.Bet kas atiecas uz lamu vardiem-tad tas ir viens vardins-PIPEC-un to es izsaku tikai tad,ja tiesam savadak nesaprot.

HVZ .

nē-šauju asu pliķi-tad zina-savādāk-nevarēja! un tas Skolas rēķinam- pelnīti-katram veltīt vārdiņus, ko sakrājis kā pelnus uz savas galvas... bet!!! tā var būt arī darbība.

Sad tad ja , tad pasaku ko domaju !

Ne!!! Bļļļ....

No pacietības ļļļļļoti grūti izvest,bet,kad slūžas atveras...labāk nebūt tuvumā...Kas attiecas uz lamāšanos-nē.Reizēm jau pasprūk,kāds nepareizs vārdiņš...Neviens nav bez grēka!

Ne , bet dazreiz , blaviens , gan izspruk   , ka tad bez taa , domaju , ka I visiem mums seit..

Nav viegli,bet var.

Kaut kā nesanāk.

Es reti dusmojos..lamāties nelamājos, bet izsaku gan ko domāju..

Nē...., vienīgi lietoju..., nu to..., krievu uz b burta..., nu ja riktīgi sū... gadās.