Ne jau cerība  dod brīvību...bet gan PAĻĀVĪBA ..šeit un tagad!!!

Nekada gadijuma.Ta labi padoma,tad mes vissi nokautka baidamies.Un pasaki ka ne............bet ceriba-ka es to vienmer saku,mirst kopa ar mums.............

Var jau cerēt un visu laiku baidīties, ka cerības nepiepildīsies...Tāds cietums ar dubultrestēm.   Laikam tomēr īsti nepiekritīšu jautājumā ietvertajam apgalvojumam. Bet, paldies - liki padomāt! Visgrūtāk laikam ir izkļūt no tiem cietumiem, ko cilvēki uzceļ paši no savām vēlmēm, iegribām, kaprīzēm un ambīcijām...

Bailes Tevi padara par upuri. Tu esi savu baiļu upuris. Bet cilvēkam ir izvēle... noticēt sev, sajust, dzīvot..vismaz pieļaut, ka tas ir iespējams.  Bet cerība vēl nenozīmē,  ka esi brīvs...

Bailes   .. attur no brīvā kritiena  

Bailes savažo ...,   tāpēc katram jābūt slepenai - CERĪBU kabatiņai ...,   glābjošo - TICĪBAS atslēdziņu vnm kur uzglabāt , baiļu važas kas - vaļā slēdz !   

Cerība esot muļķa mierinājums   . Sanāk tā, kā sanāk  

...bailes nāk no sātana..bet,.cerība un paļāvība uz Dievu dod brīvību

bailes ir tad-kad esi sastapies ar to, no kā brīdināja-un ielāgo...tik tiešām-jāuzmanās no spēlēm ar sērkociņiem...bet to, kā novērst-varbūt ir labāk-tupmāk-neizraisīt paniku postošā spēka priekšā....un esi brīvs-ziņkare-apmierināta!

tieshi ceriiba ir tas kas padara par ieslodziito, bailes un ceriiba ir cieshi saistiitas... bagaati un veiksmiigi cilveki ar taadaam mulkiibaam neaizraujas kaa ceriiba... taa ir tikai vaajo, neparliecinaato un nabago ikdiena - dzivot ceriibaa, tatad but ieslodzitam neveiksminieka lomaa!

Bailes paralizē, cerība, dod mierinājumu, bet darbības, kas liek cerībai realizēties, spēku.