Nu ir gadījies, ka citiem vairāk patīku nekā pats sev.

     iespļauj saujā ,noglaudi matus ,un uz priekšu !

В обязательном порядке

Nav svarīgi , jāiztiek ar to kas ir   .

Ļoti    

Tīri ciešami.

Ne!Par sedesanu autobusa-pats savus lidzeklus tereju un laiku,lai ko pelnitu.

Es ar sevi protu sadzīvot- ja slikts garastāvoklis, uzvelku kaut ko sarkanīgā krāsā un jūtu pieplūstam enerģiju. Ja ir ļoti labs garastāvoklis, tad uzvelku kaut ko gaiši rozā , vai violētu, ja jūtos labā noskaņā , uzvelku zaļā tonī apģērbu, kas nozīmē-Miers mājās. Ja esmu šodien sapņotāja, uzvelku gaiši zilā krāsā ap'ģērbu, ja jūtu mīļumu sevī, kad gribas vai visu pasauli samīļot, uzvelku saules krāsā- gaiši oranžu vai dzeltenu apģērbu.

Ja parāk daudz sarunāju stulbibas un mati izpūruši,,,,nu nez vai.
Bet pati ar sevi tad nestrīdos,,,piekrītu tam,kas skatās spogulī preti,
Ko tur daudz apstrīdēt,jāsaved sevi kārtibā un būs OK!

Nesūdzos .

Un ne tikai sev! :)

Kas sunim asti cels , ja ne pac.....

Ne,vareja but labak.Tagad sadzivoju ar,to kas ir................

Ar paštīksmināšanos nekad neesmu aizrāvusies, bet tīri labi ar sevi sadzīvoju jau daudzus, ūūū, nevar saskaitīt, cik, gadus.   

reizēm  

sākumā jāiepazīstas...

Un kaapeec gan lai nepatiktu-kaut vienu nopietnu argumentu miniet....

Reizēm jā, reizēm nē.

Kamēr nepaskatos kāda cita fotogrāfētajās fotogrāfijās /brīnos, kas tā par skaistuli un tādā pašā kleitā, kā man/, kur redzma es, tikmēr spoguļattēls nevienmēr man patīk. No malas fiksētās bildēs tā neko izskatos...   Raksturs gan nav maigs. Visumā jau tīri tā neko