Tā tas ir nelaimīgās ģimenēs...

Nu bet protams -  lai arī pūķis, bet vismaz savējais!
No maskotiem  caurbraucējiem svešiniekiem neko labu gaidīt nevar - nokaus pūķi, pievāks princesi, un piedevām attiesās pusi karaļvalsts.

Nevienmer.Pazistamais ir jau novecojis.Bet pukim vel ij sarms..............

Izvēlos pazīstamu pūķi ->>> zinu taču šamā niķīšus un stiķīšus !  

Nu jau Tu taapat kaa es saki,labaak paziistama nelaime,nekaa nezinaama laime...

Jā pilnīga taisnība :-)!

PROTAMS,KA PAZĪSTAMS RŪGUMPODS LABĀKS

ar savu mīļo pūķīti...dzīvojos pa ūķīti...tecinam mēs kandžu-ciemos gadot Andžu...
atnācis tas piestrebās...un uz mirkli-atslēdzās...jo sekojis tam cēlais-bruņiņieks-vēlais.

Neespiejamais ---tieši tas kas vajadzīgs...

Mainos es, mainies tu; mainās viss visā pasaulē, tikai pieradumi paliek tie paši, jo gribas visu jauno pamēģināt izgaršot, izbaudīt, bet tas var atkal likt mainīties un nevar paredzēt uz kuru pusi šoreiz tas liks mainīties, - vien spēcīgas jūtas liks palikt par to pašu cilvēku, kas reiz esi bijis, teica reiz man viens un aizgāja prom no visiem, atstājot novārtā gan mājas ar tajā mītošiem bērniem, mājdzīvniekiem, arī sievu, kura nevarēja to visu vairs paciest, tāpēc laikam ņēma arī un pakārās savu mājdzīvnieku un bērnu priekšā un, neviens tagad vairs nezina, kurš pie visa tā vainīgs, vīrs, kurš pameta mājas vai sieva, kura vairs nevarēja paciest veča žūpošanu, izšķērdību un nemitīgo pazemošanu visu mājdzīvnieku un bērnu priekšā...