Nu tev te nav ne vārda , ne uzvārda, un kāda kuram daļa gar tavu dzīvi...

jautajumi no tresas personas ir tikai virtuali jautajumi...bet mes esam dzivi cilveki...

Piekrītu,ir laiks atmodināt sevi un citus!

Pareizi darīji, cepums ar pienu    

Kliedz ,smejies ,priecajies.tas tikai vairos Tavu vertibu un piekash ,ja kadam tas ir nepienjemami.

Pareizi darīji, ka atļāvies izkliegt to, kas lauztin lauzās uz āru :)
jau tā par daudz samākslotības, viltus un izlikšanās :)
Forši, ka uzdrīksties :)

Tas noteikti ļoti lauzās uz āru! Bet ne jau visiem tas ir pa spēkam, un nevajag visiem ar!

tas ko izdarijat ir kolosali nevis diendiena vaimanat  bus jaizmegina

  Turam buru !

Nu nevar ļaut sev uz galvas kāpt! Ir jāpasakaa- kas patīk un kas nepatīk...
Bet ar to izbļaušanu ir tā- turas,turas it kā pieklājības rāmītī ,bet iekšā viss vārās un ,protams,ka reiz tas ārā nāk....un nāk ar joni un troksni  
Vispār jau labāk laicīgi likt manīt- maigi brīdināt,ka kaut kas ne tā...bet,nuja,man jau tā izbļaušana ar sanāk "labāk"

Cilveks ir speigs uz daudz ko , bet vinja spejas ir ierobezotas un kas ninju ierobezo !!! Tas ir valsts likumi , sveshie cilveki, dazkart pat tuvie cilveki kas saka- Tev tas ir vajadzigs !!! Vinjem to nesaprast bet dzilji sirdi vinji ari grib izmeginaat , uz ko vinji ir speigi un tad shie doma -kaa uz vinjem skatisies citi

Man nav nekādu problēmu , varu izbļauties , cik tik vēlos , pie tam vēl netraucējot nevienu .

Tāda jau ir cilvēka daba paturēt visu sevī, bet vienreiz pienāk brīdis, kad tas vadzis lūzt un viss, kas uz sirds izlaužās uz āru ...un tieši tanī brīdī cilvēks ir visskaistākais, jo tad, kad mēs esam patiesi, mēs esam skaisti...Un ikkatram arī šeit agri vai vēlu pienāk tāds brīdis, kad gribas savu sāpi vai prieku izbļaut...

Ne Tu esi izbļāvies, ne es ko dzirdējusi.Ja bļauj, tad vismaz- par kaut ko. Es te runāju tiešā tekstā, bet ļoti maz kāds grib dzirdēt par to, par ko tiešām vajadzētu bļaut. Piedod.

     Kad pilns līdz malām, tad bļauju, citreiz pietiek ar vienu dzirksteli lai sprāgtu, esmu tā pieradis, tik šodien ir savādāk. Daudzus gadus esmu bijis sev kungs un pavēlnieks, zināmā mērā, šodien mana (pat ne bļaušana) daudziem nepatīk, bet vienalga nenožēloju.
    Ir tāds stāsts kā izvēlēties sievu: kāzu dienā vajagot iesākumā piemīzt bikses un tā tālāk līdz galam, ja tas viss tiek piedots, tad viss kārtībā, ja ne tad arī nebūs nekāda dzīvošana. Neesmu pielietojis, bet varbūt kāds ir gatavs pamēģināt?

Es te nenesalasiiju nevienu blaavienu.Varbuut vari uzrakstiit kaut ko arii par faktiem no savas dziives???-tad arii vareetu domaat par Tavu varoniibu..............kuru nospeeleeji uz beernu reekina?
Varbuut gribi,lai Tevi pazheelo???-viirieshu taktisko gaajienu izspeeleeji???

kāpēc tik ilgi turēji sevī...jārunā...jārunā...jārunā...pat tad,kad nav kas klausās...