OI. KAIJIŅ, ES TO SIRD PĀR TO ŽOG PAPRIEKŠ STUMJ PĀRI..PRĀTS LAI PATS TIEK LĪDZ..P

   Prātam gar sirdi nav nekādas darīšanas1 Tikai ūdentiņu saduļķo un viss!

Nafig Prāts un pofig Sirds!:)
Ja jau iet pa visu Rubli-tad jau labāk Bez to Prāt!:)))

Man ir naacies nožeelot, preteejo, ka paklausiiju sirdij, nevis praatam....
Laikam jau jauniibas emociju liesmaas sadeg praats, (labi ka tas atdzimst), ir jaaklausa sirdij-BET PRAATIIGI.Un tas nav iespeejams lidz pats neesi ieguvis kaadu pieredzi, kritis un ceelies, kodis spilvena stuurii, lai nepamodinaatu majniekus.
TAS VISS ATKAL IR ATKARIIGS NO VEIKSMES.
Ja bez praata esi palaidis sirdi pareizajaa virzienaa, tad divas nepraatiigas sirdis var veidot ļoti PRAATIIGU NAAKOTNI.

rūdolfam bij taisnība:))
nu nekāda prātīgā *mugurkaula* tai fejai. ārprāts:))

Viss jau atkarīgs no tās sirds nopietnības.Ja šī,trakule,ik pa brīdim uz ko citu tēmē,tad gribi vai negribi prātam jāvalda,bet,ja nu tā cieši uz kaut ko "nogruntējusies",tad jau gan pr'ātam vajadzētu ļaut šai iztrakoties,bet....tas prāts arī tad ne vienmēr to grib ļaut,jo prāts tomēr saprot,ka tad,ja šai ļaus pilnu vaļu,šī var savārīt tādas ziepes,ka pēc tam pašai sāpēs.
Parasti jau pierādās,ka tad,ja sirds tiešām ko ļoti cieši un ilgstoši sevī tur,tas arī ir tas pats labākais,bet,kamēr iet kā pa celmiem,prāts negrib atlaisties un valda,valda..līdz riebumam.:))))

Prāts biežipakļaujas sirdij.

Sirdij ir daraugi,smadzenes ir vientuļas. B.Crucēvičs.

Kung-Fu jeb Zen budisms - sirds un prāta harmonija.
Pie tam, ja cilvēkam ir pietiekami daudz pieredzes dzīvē, jo vieglāk viņš spēj pārkāpt sirds iegribām pāri, turklāt - NEKO nenožēlojot aiz sevis atstāto.

Shnii sprintaa nav vinneetaaju un zaudeetaaju...ir tikai laiciiga poziiciiju zaudeeshana...