ir nepieciešama mijiedarbība starp pašpārliecinātību un pieredzi...jo, ko gan izdarīsi bez pieredzes, bet augsti pašpārliecināts...? Un, ja nav pašpārliecības, kā gan te veidosies pieredze? Pieredzes gūšanai noteikti vajag zināmu devu pārliecības...Tātad, lai sekas būtu pēc iespējas pilnīgākas, šīm divām lietām "jāiet roku rokā"...

Vienojos kopējā dziesmā ar Pūķi..............tāpēc jau mēs krājam pieredzi, lai spētu atšķirt vienu no otra!:))

Kam  nav pārliecības par sevi, tas nav īsti cilvēks. Kas neizmanto iespējas - vienkārši muļķis. Jā, pieredzi nevar tik viegli apgūt, to var tikai uzkrāt:)

Reizēm dzīves steigā vai paviršībā, nesanāk diferencēt vienu no otra...Bet sekas izjūtam pēc pilnas programmas un mieles paliek...

Kārtīgs speciālists reti kad lielās,to liela citi!!!...

arī kļūdoties var vinnēt mieru!Un apturēt negribētās sekas:)

Pašpārliecinātība nāk ar gadiem-ar izdzīvoto,izgaršoto....
Iepazīstot to Dzīves Grāmatu!:)

Cenšos vismaz.:)))

Top cilvēks, top viņa pašpārliecinātība. Cilvēkam, kurš zina, kurp viņš iet, pasaule pati paver ceļu.
Pieredze. Tā tiek uzkrāta. Bet vai es paļaujos uz pieredzi savā izvēlē...nez vai... Ne vienmēr apdedzināšanās kalpo par mācību.