nav jau nekādi kropļi. mūsdienās cilvēki citus mīl vairāk kā sevi! paskaties apkārt!

kazdij 4elovek resaet sam kogo on lubit ili tolko sebja on lubit,vozmozno kto tolko sebja lubit na drugogo u nego ne xvatit lubvi

Varbūt ka pat vairāk nekā tas,kurš mīl sevi.Ja mīlēsim tikai sevi varam kļūt apr egoistiskiem un iedomīgiem,un tas mīlestībā apt var traucēt,bet kaut cik sevi ir jāmīl,jāzin visam ir mērs,man piem., šķiet ka mīlestības nevar būt par daudz,jāmāk tikai to pasniegt.

Nē!

Vai tad Tu vari mīlēt sevi,dabū to Peni dupsī?!!! Es mīlu tikai sievietes!

Ja nemīlēs sevi, tad nemaz nezinās, kā tas ir - mīlēt. Tad tā mīlestība tāda greiza kļūst, kā krampjaina pieķeršanās vienam salmiņam, tā drīzāk smacē nost gan to otru, gan sevi, un tad nonāk pie greizsirdības. Izņēmums ir tāda cilvēkmīlestība kā Mātei Terēzei.Bet arī tā neizpaužas pret vienu.

Hmm, kā tur īsti ir, sanāk ka nē , lai gan... Ir tādi ļauži kā altruisti, kuriem laime ir labums, kas sniegts citiem cilvēkiem-  lai gan  tas kalpo arī egoistiskā ziņā  par paša pilnvērtīgas laimes avotu,  tā mīlestība uz āru nāk no laimes sajūtas, kas ir pašā- tāds apburtais loks!    
Un tomēr ir redzēti daudzi nesavtīgas mīlestības piemēri, kad vsmz pa gabalu izskatās, ka to otru mīl vairāk nekā sevi...

Cits nemīlot sevi vismaz zin ko nozīmē mīlestība.

ja mums būtu dots patiesi saprast un izjust mīlestību...mēs te riņķī apkart ik dienu šo mīlestības tēmu cilājam un netiekam īsti skaidri,kas tā tāda MĪLESTĪBA ir...man šķiet,ka mīlestība uz sevi un mīlestība uz kādu citu nav viens un tas pats...tad jau mēs paliktu par egoistiem...vai vienkārši nervoziem cilvēkiem...jo nepārtraukti būtu jāizvēlas starp sevi un vēl kādu...mīlestība ir netverama sajūta un es nedomāju,ka pret sevi es justu to pašu,ko jūtu pret kādu citu cilvēku...mīlestība uz sevi varētu būt MIERS,kas ir manī...bet otrs cilvēks tomēr novibrē savādāk...nu nav man skaidra tā lieta līdz galam....un tā apkārt klīstošā frāze,ka mīlestība ir tad kad man ir labi gan kopā ar ar savu mīļoto cilvēku un tik pat labi bez viņa...nu nepārliecina tas mani...laikam tomēr šis gudrinieks par mīlestību noturējis ko pavisam citu...tā varētu būt apskaidrība...

Mīlestība pret sevi un pret citiem ir process, ko mēs varam "mācīties" dzīvojot, tā nav statiska parādība, kura vai nu absolūti ir, vai nu absolūti nav. Tas attiecas uz lielāko, psihiski vesolo cilvēku vairumu.

Cilvēks spēj mīlēt otru vairāk kā sevi   un  bez pretmīlas ...tomēr jāiemācās mīlēt   arī sevi,ja neprot......   piekrītu!

Mīli sevi,un apkārtejie cienīs tevi.

es domaju,ka ne. jaiemacas sevi milet,protams neklustot par egoistu,tad var ari iemacities milet otru

nu es nedomaju ka nav spejigs milet

  Smags jautājums...