Kādēļ gan mēs wisi tik ļoti tiecamies izbaudīt jūtas, kuras parasti prasa upurus un rada traģēdijas?...
28. mar 2010. 23:13
Atslegas vārdi: milestiba34028
Labākā atbilde
varbūt mēs esam,kā naktstaureņi...lidojam uz spilgtu gaismu,bet sadegam uguns liesmās...
Atbildes (16)
Nu nē, uz karu gan es netiecos
Mīlīši, ne jau mīlestība rada tās traģēdijas, bet gan tās trūkums...
Katrs jau cer, ka ar viņu tā nenotiks, ka mīlestība būs skaista un mūžīga...
tas nekas
Nekad neko nevar zināt...sākumā labi....vēlāk vairs ne...Attiecību gala iznākumu ne vienmēr var paredzēt.To parasti labāk redz draugi kuriem nav tās rozā brilles uz acīm.
Mīlestība rada mīlestību,bet traģēdijas rada cilvēki,kuri spēlējas ar to.
Tur vainīgs Galvenais programmētājs , kuru visi pielūdz .
...tāpēc, ka dzīvē viss ir līdzsvarā...ir brīži, kad viss šķiet jauks un skaists..ir brīži, kad vajag paraudāt....
tada ta dzive,laij ka mes veletos to labako,vienmer bus kads upurs,un no ta neizbegt....
Nevar jau, dvēsele, baroties tikai ar sāli un pipariem,vajag taču arī kadu saldumiņu ( )
Ceram uz labu dzīvi,mīlestību,bet smagi kļūdamies.
Brīžiem rodas jautājums ,kas ir izdomājis mīlestību , ja pēc tam ir jācieš?
Tad jau tā nebūtu interesanta dzīve...
esli ja lublu,to lublu i ne vizu nikakoj tragedii i ne xo4u videt,ja prosto naslozdajus lubovju
...aizliegtie augļi saldi,saldi...
....jo sliktais vairāk pievelk kā labais ..tā nu tajā dzīvītē ir iekārtots, un tur neko nevar darīt
Jūtas tur nav vainīgas. Upurus un traģēdijas mēs radām ar savu nepareizo attieksmi pret šīm jūtām. Visbiežāk mēs esam privātīpašnieciski.... Kādā no jautājumiem Tu taču pats teici, ka diez vai pastāv nejaušības, tātad traģēdijas arī ir likumsakarīgas...