...gaidīs,bet bez seksa šiem neiztikt,tātad-gaidīs krāpjot

...vari jau cerēt uz to labāko

Kādu mirkli jau gaidīšu,bet ne gadiem.Dzīvojam taču tikai vienu reizi,šajā dzīvē....un tā nav gara.

Nu ja samais aizlien tupet klosteri un tur nespelejas ar cinu biedriem.Var jau but.
Vai atkal ka viduslaikos.Kungs brauca plosities,karot sievam lika vilkt uzticibas appenes.Tas parsvara bija no dzels ar atslegu.Ah ja tagad tak fleksus katra bode var dabut.

var pagaidit dazus menesus,bet ne jau gadus.virietm tas nav pa spekam.

pusgadu maximums, bet vairāk būtu nežēlīgi prasīts. iedzīvosies veselības problēmās.

Sieviete paaraak aatri noveco, ja aizbrauc uz paaris gadiem/
PS. nekaa personiiga tik gjeneetika/

Laiciņu pagaidītu,varbūt kādu gadu,ilgāt nēizturētu.

Ja mīl   gaidīs un ilgosies.....bet  vai ir vērts tā izaicinat likteni...mīlestība   apkārt nemētājās! .....dzīvē kā dzīvē  viss var notikties!....

Cik stipri viņa sevi mīl...

Kur teikts ka otrs nemeklēs piedzīvojumus?Vai vīriem vien niez?

Ir ļoti skaisti un saldsērīgi romantiski notraukt asaru, aizbraucot, aizlidojot, aizpeldot...Un dikti jau gribās, lai tavam mīlasstāstam ir tikpat skaists finals kā filmās- pēc pāris gadiem jūs satiekaties , puķes bučas, kaislīgs sekss, viss okey.. Tā nebūs.. Tā notiek filmās. Dzīvē abi izmainīsies jau pēc pāris mēnešiem, kur nu vēl gadiem. Būs dažādi iespaidi, piedzīvotais, problēmas, kuras jārisinā.Nebūs kopīgu atmiņu par to- ko darījām vakar , pirms nedēļaas, ai atceries  , mēs te pirms mēneša atradām mazo kaķi, šeit- saskrējāmies pusdienlaikā, jo darba baigi daudz, bet sailgojamies, - un tā par visu..Var izrādīties, ka jums pat nebūs par ko parunāt.Laiks un attalums nevis stiprinā milestību, bet nogalinā to. Ja vien jūs abi neesat aseksuāli, kuriem prātos viss sublimējies uz darbu.Nevajag sacerēties nezin ko, kā būs būs, bet rēķinaties ar to , ka var arī nebūt.Un neviens pie tā vainīgs nebūs, tā dzīvē ir.

Nezinu ,bet ir vīrieši kurus sievietes ir piekrāpušas un tagad dzīvo vieni paši.

Tas atkarīgs no tā , kādu bagāžu jūs atstājat palicējam. Es gaidīju , bet man nepaveicās .

Kādreiz teica,ka attālums satuvina...tas ir tikai uz neilgu laiku...ja dzīvo šķirti gadu,divus vai vairāk,tad jau notiek atsvešināšanās...it kā ir savs,bet reizē arī kaut kur svešs...vai ir vērts gaidīt?...ja ļoti mīl un uzticas,kā arī otrs nekrāpj,tad jā...tāda mīlestība ir apsveicama...

Citā vietā - cita dzīve, cita vide un cilvēki. un attiecības. Bieži pargulēt ar kādu un mīlēt kādu  nav viens un tas pats. Vai arī - krāpt var, arī dzīvojot diendienā blakus. Viss atkarīgs no abu cilvēku vērtībām attiecībās, bet aizbraucot vienmēr jārēķinās ar to, ka pēc tam viss nebūs kā agrāk.