Jo virtuālajā pasaulē ir vieglāk aizbēgt no tās sarunas, ja tā sāk kļūt nepatīkama! Protams vieglāk arī ir atklāties, ja tev viņam nav jāskatās acīs un tas otrs cilvēks neredz tavu uztraukumu, bailes un emocijas!!

kaa saka, kaads atsaucas, taatad grib atsaukties, bet tev pat daudz neinteresee, kuram pieder taa balss, tik domas...pateiktais, uzskats u.t.t., pat nekas...

Pat arī tad,ja tu mulsti,vai sarksti,apvainojies,vai priecājies-Tevi neviens neredz.Lai atbildētu,tev ir pietiekoši laika,lai apdomātos:)))))

Nemāku atbildēt uz šo jautājumu, jo man tādu problēmu nav, ka kauns vai bailīgums traucē pajautāt kko, ko vēlējies pajautāt.!

Jā virtuālajā pasaulē ir vieglāk sarunāties, jo ir iespēja uzrakstīt, pārlasīt, izdzēst, bet dzīvajā uzreiz jādomā, ko runā...
Es vispār labāk izsakos rakstiski nekā mutiski, kaut kā jēdzīgāk tie vārdi virknējas....

kaut kā sanācis, ka pati reti ko virtuālā vidē jautāju. parasti sanāk atbildēt. bet, ja man rodas jautājumi, tad jau tā ir zīme, ka cilvēks ir no manējiem:))

Nevajag pierast pie vieglakaa celja .....

Rakstu var izdzēst,labot,bet vārds,kas pateikts,to atsaukt nevaram,tikai atvainoties,nožēlot,iekost mēlē...

Nu ja,acīs skatīties patiesībai nav viegli:)))Te daudzi safanojas par saviem "favorītiem",bet dzīvē izrādās ka tas ir teātris.....

Pārrunāta un izrunāta lieta, viltus profili un t.t. elementāri virtuāli vari būt kas un kāds vien vēlies!