Tādu cilvēku jāsūta pāris mājas tālāk.Viņš nav tevis vērts.Zinu,ka pateikt ir viegli,bet ja vēlies labāku un laimīgu dzīvi...
Nemīlēt kādu nav iespējams.Sirdij nepavēlēsi.Beigās cietīsi no tā,ka liedz sev kādu mīlēt.
Nevajag savu dzīvi veltīt cilvēkam kuru tas īpaši neuztrauc.

     PASKATIES UZ TO TĀ KĀ UZ IZLASĪTU GRĀMATU,JAUNA GRĀMATA BŪS INTERESANTĀKA.BET ŠO NODOD MAKALATŪRĀ.
  

nu es domaju ,ka piramais variants vairak deretu

Dzīvot cietoksnī un milēt.

..nevar teikt viennozīmīgi, ka viņš Tevi vairs nemīl..katrā kopdzīvē var iestāties šādi periodi...ir jāmeklē kas jauns, lai jūsu attiecības iegūtu kādas jaunas nianses, krāsas...padomā, kāpēc viņam ir cita sieviete?...jo parasti vīrieši meklē ārpus ģimenes to, kas viņiem pietrūkst...!..te ir jāizrunā ar šo cilvēku šī situācija...pilnīgi atklāti un vaļsirdīgi...lai nonāktu pie cēloņa, kas ir izraisījis šos sānsoļus, jo tie ir tikai sekas...vajag atrast cēloni tam, lai kaut ko mainītu attiecībās!

Varbūt tas ir pazemojums ko jūs savā sirdī nesat , pieradums , kas neļauj izšķirties. Kādam noteikti jūsu mīlestības pietrūkst , tādēļ nevajag to iemūrēt cietoksnī . Mēs tikai tad saprotam ko esam zaudējuši , kad tiešām zaudējam .

ja cilveks tevi ir krapis un tu to nespej piedod ,tad ir jaiet katram uz savu pusi, ja spej samierinaties,tad atliek paciest nodevibu. dzivot vienai,ja ja nav tevis cieniga viriesa ,tad labak but vienai.milestiba diemzel nes gan vilsanos,gan parbaudijumus

...ja tas otrs Tevi krāpj,viņš nav pelnījis Tavu mīlestību...sāpīgi ir dzīvot un cerēt,ka viss mainīsies,bet nekas nemainās...sāpīgi ir arī šķirties..
...bet nevajag sevi ieslēgt cietoksnī...vientulība nav izeja...

Tas taču vairs nav tavs "mīļotais cilvēks" , ja viņš sev citu "mīļoto" sievieti atradis , tāpēc ciest ir pilnīgi veltīgi , ja vien neesi materiāli no viņa atkarīga .

Mums nav izveles!Bezspeciba-musu sods!:)

Spriežot pēc jautājumu noskaņas- nu dikti liela personīgā sāpe tajā visā ir ielikta. Turies. Krāpšana ir krāpšana arī āfrikā, vienalga kādu birku mums gribētos tai piesiet- rutīna, nesaprašanās, tā gadījās , vainīgs alkohols, tā cita sieviete, viņa pati karās kaklā, vecim kājas paslīdeja, acis aiztaisījās un vispar- es neko neatceros. Nevajag- visu viņš zin un atcerās. Bet kapēc Tev tāda izvēle- vai nu ciest kopā ar to žmogu, vai būt vienai? Sāp, nevari samierinaties ar tādu faktu( starp citu - es arī nesamierinātos)- patriec vinu, nav lielā nelaime. Viņam Tava mīlestība nebūt nav tik vajadzīga, kā Tu pati sev esi to izdomājusi.Taču - paies kāds laiks, un Tev tā vientulība nebūs vairs tik aktuāla. Tici man, uz pasaules ir daudz foršu, normālu vīriešu, kuri nevico apkārt mēles izgāzuši un neluncinās gar katriem brunčiem.Atceries, katras beigas, lai cik nejaukas būtu, var kļūt par sākumu kaut kam baigi foršam. Ja vien pati vēlēsies.

Paliec  par mūķeni un būs labi