Es labsajūtu saprotu  kā fizisku apmierinājumu vai kādu superīgu prāta virpuli!  Man otra kritizēšana vai slavēšana nesagādās labsajūtu. Otra paslavēšana drīzāk izraisīs patiesu prieku, jaukas emocijas !  

Slavēt! Tā ir fantastiska sajūta, kad varu piedzīvot pozitīvas, pacilājošas emocijas, izjūtas, kad otrs ir radījis ko fantastisku- ar mīlestību apdvestu. Tas ar būt vien sīks, mazliet neveikli uzvilkts Lieldienu cālis uz apsveikuma kartītes, tikpat labi tas var būt milzīgs sasniegums, kura galarezultāts prasījis ilgu laiku un nervus....Jā, ne tikai paslavēt, samīļot ar sirdi un dvēseli gribas, bet arī  lekt līdzi tam otram viņa priekā!

Slava ir gaistoši dūmi,labāk kritizēt,ko visi prot!!!
IVARS ĀBOLIŅŠ,tas ir mans teiciens,vismaz 10x esmu atkārtojis...

slavēt...un sajust,ka tas otrs jūtās laimīgs...tā ir spēcīga vibrācija...kurš to no sirds dara,sapratīs,kas tā par energiju

Varbūt slavējot, bet kritizējot -dusmas nāk ...  

Slavējot.

kādu kritize't un uzslavēt sevi!!

Kaut kur esmu dzirdējis teicienu-"Dots devējam atdodas!"

man sagat laba muzika un ja ta ir smaga muzika

ām lielāka emocionālā labsajūta ir atkarībā no tā kas labāk padodas attiecīgajā brīdī... Slavēšana vei nolikšana...

Tas ir pilnīgi atkarīgs no garastāvokļa , tāpēc varu teikt ka abi varianti labi .

Radot otram labsajūtu , arī pats tā jūtos . Pēc dabas esmu vairāk devējs nekā ņēmējs.

Izteikt otram komplimentu, kad tas nāk no sirds, jo tad prieks ir dubultā, darīdams laimīgu otru, līdz ar to ir pacilāts garastāvoklis. Tā taču ir, vai ne

Viss atkarīgs no apstākļiem. Labāk, protams jūtos, kad uzslaveju, bet ir gadījumi, kad jāupurejas un nākas kritizēt.