Laikam tuvojas pilnmēness!Šodien visi jautājumi tādi,par miršanu,par raganām,par augšāmcelšanos.....ĒEE,ārā spīd saulīte!!!:))))

Ir lietas, kuras visi cilvēki varbūt pat niepiedzīvo, piemēram, mīlestību, bērnu dzimšanu, utt., bet nāve ir tā kas skars mūs visus un pagaidām nezinu nevienu, kas no tās būtu izbēdzis, bet nāve ir taisni tā lieta par ko cilvēki tik maz grib runāt un domāt un drīzāk tā ir tāda tabu tēma! Domāju tomēr, ka par to būtu jāpadomā daudz vairāk, jo tā ir iespēja varbūt arī palīdzēt kādam no saviem tuviniekiem vai draugiem kam šis nāvis brīdis ir pienācis, pieņemt to ar mierīgu prātu un sirdi, jo tas ir neizbēgams process un protams arī pašiem kādreiz daudz mierīgāk sagaidīt šo nāves stundu, jo tā tik tiešām skars mūs visus!!!! Varu ieteikt izlasīt grāmatu, kas palīdz daudz skaidrāk saprast šos dzīves procesus "Tibetas dzīvo un mirušo grāmata"!

Kad atnāks,tad jau redzēs ko darīt

Vai dieniņ, vai dieniņ!!!!!
Nu tokš jau smuki jāsapucējas, jāuzvelk baltās čībiņas, jāietinas melnajā atkritumu maisā (lielajā, biezajā) un katram pašam jākāpj iekš konteinera iekšā.

Man liekas muļķīgi gaidit un gatavoties......Vienkarši jadzīvo un japriecājas katrai dienai....Jo mazak par"to" domat,jo ilgak dzivosiet......

nu nav nekādu probllēmu paņemt un izģērbties un gaidīt, kad nāve nāks pakaļ :D :D :D
Nu lāb, paliksim pie apakšveļas.. :D

Ir jādzīvo, nāve atnāks pati ne saukta, ne gaidīta :)

Negatavojos, vārbūt nav pienācis laiks, lai par to domātu. Būtu jau labāk, ja nepieteiktos ar savu vizītkarti, kā negaidīts ciemiņš, bāc, pa durvīm iekšā. Atvadas liekas.

Kas tur ko gatavoties?! Deguna galu redzi,mūža galu neredzi!...

vispar par to nedomaju, esmu te un tagad, kas var buut labaaks

Nevajag gatavoties, tā atnāks pati.Mans vectēvs arī gatavojas pēdejai stundiņai, uztaisija sev zārku,kuru bieži pārbaudija lai nesagrauž žurkas.Zārks glabājās bēniņos.Vectēvs nodzīvoja līdz 92 gadiem.Negatavojies,nēuzaicini likteni.

Ir tādi kas gatavojas. Saraksta atvadu vēstules, sapucējas un pukš. Tu esi beigts. Visiem sāp sirds. Un kāpēc? Tikai tāpēc, ka gribēji uzzināt vai ir dzīve pēc nāves? Bet ko tu darīsi ar to informāciju? Tev tā vairs nebūs vajadzīga un citiem tu to vairs nevarēsi izstāstīt.

Galvenais ir nebaidīties, no neizbēgamā - neaizmuksi. Kad tas notiek - cilvēkam vienalga.

Es par to nedomāju. Gadijumā ja kas virs zemes jau neatstās, gan kautkur apglabās...

es izbaudu sodienu, ja nu rīdiena nepienāk ;)

es esmu kurpītes un cepurīti pa kreiliski jau uzadījusi. Vēl atlicis tik mazumiņš pārējo sagādāt....:)

šodien tak ir helovīni..!,,,,nebaidaties.....

es nevaru nomirt jau varaakus simtus gadu........taaka nedomaaju

par to es padomāšu rīt.... :)
....varbūt.... :D