Tu esi neapmierināta ar to, kas notiek ģimenē, taču nekādi nespēj par to runāt ar otru cilvēku. Kāpēc dažkārt saruna nekur neved, vai no tās vienkārši ir tik paniskas bailes, ka labāk izšķirties klusēt?
Kāpēc tā notiek???
Tā vien liekas Moon,ka lielākas taisnības par Tavu teikto nav...skumji,bet taisnība vien Tev būs. ,arī es neprotu,un ,kad sāku,tad nez kapēc viss ir vēl ļaunāk...
Atslegas vārdi: attiecības38696
Tāpēc,ka nemākam uzklausīt viens otru-un no sarunas čiks vien sanāk.
Jā, dialogs ir nepieciešams. Un pati esmu tā, kas spēj uzsākt šo nepatīkamo sarunu. Taču, pirms sākt par to runāt, pašai ir arī jāzin, ko īsti gribi.
Klusēšana tikai sabiezina problēmu un saasina attiecības, tādejādi šo izrunāšanos padarot vēl grūtāku.
Klusēt nevajag. Sevi ir jāmīl.
Mana pieredze rāda, ka, ja abpusējs dialogs neizdodas vairākkārt, jo viena no pusēm nav ieinteresēta kaut ko mainīt, abiem labāk ir izšķirties.
Un vēl... ja otrs visu laiku izvairās no dialoga, jāpieņem lēmums ir pašai. Atkārtoju - sevi ir jāmīl! Vispirms sevi. Un tad otru.
Ja gan, neprotam uzklausit viens otru,jo sava saape liekas lielaka un dziljaka......Tad sakas nevajadziga, saasinata vardu apmainja un strids izversas plasuma....Lai no ta izvairitos -gudraakais -pakluse(it ka)..
lai runātos vajag kā minimums divus cilvēkus...citādi jau sanāk monologs...un vajag vēlēšanos runāt...tātad arī risināt problēmu...un atmest paštainumu...tas nav viegli...
nespeej tapeec , ka negrib vairs nemiil , negrib mainiit kaut ko savaa dziivee-dziivo un viss apmierina..
Runāt un izteikt savu viedokli vai vērtējumu nozīmē arī - uzņemties atbildību par sarunas sekām. Ja saruna ir nepatīkama, sekas arī var būt biedējošas- šķiršanās, strīdiņš, kaut kādas citas nepieņemamas izpausmes. To negribās piedzīvot, tādēļ bieži izvēlamies labāk klusēt.Mana pieredze ir tāda, ka nevajag baidīties un - ir jāmācās runāt ar otru cilvēku tādā valodā, kādā viņš saprot, par tām lietām , kas ir svarīgas.Bez izrunāšānās problēmas nepazudīs, tikai samilzīs vēl vairāk.
Vajadzīgi divi - viens kas runā, otrs, kas uzklausa. Jūtos, ka nav šie divi, nekāda izrunāšanās nesanāk.
Ja abi būs dusmīgi,nekāda izrunāšanās nevar sanāk.
Es arī piekrītu , ka jāizrunājas ,un savlaicīgi , negaidot kad problēma pārvēršas bummbas sprādzienā .
varbūt nevēlas...
Nezinu
nu tapec ,ka vina doma , ka vinus nesapratis.
Var būt bailes no negatīvā, bailes palikt nesaprastam
neprot
protams ir jāizrunājas, bet ne katru reizi rezultāts ir pozitīvs