Atslegas vārdi: doma23289, Dzīve38590, attiecibas38696
Neesmu ģeniāla, man piemīt aizmāršība. Informācijas pārpilnības periodos.
Pēc tam viss nostājas vietās- atceros tieši tad, kad jau vismazāk vajadzētu atcerēties vienu vai otru lietu.
Par to pārējo- atceros tikai labo. Laikam tā programma manējā.
Par neaizmirstuli...nu, neaizmirst jau...neaizmirst.... ...
Nezinu vai tāda esu, bet puķītes gan ir ļoti skaistas.
piemīt ģeniāla...
Neesmu neaizmirstule,esmu āboliņš!
Valdi neķer,kreņķi,ar visiem ģēnijiem tā ir!
Slikto-mūžam atcerēšos!:)))
Ja par NEAIZMIRSTULĒM - mans pirmais un laikam vienīgāis īstieni mīļotais vīriets, mani tā kā neatzina, kaut arī dzemdēju viņa pirmo meitu, bet! viņa tēvs, man pie auss mirstot pačukstēja- Tu ieliec man kapā NEAIZMIRSTULES. Tu man esi NEAIZMIRSTULE. ES tā arī izdarīju. Sameklēju tās puķītes un ieliku tieši zārciņā. Man ar meitas tēvu ir visnotaļ normālas attiecības, meita ir izaugusi un tēvu- lidotāju pāraugusi. Saprotas viņi normāli. Bez problēmām! NEAIZMIRSTULE!
Tādas smalkas, maigas puķītes....neaizmirstules , bet atmiņas krājās un ar laiku izsijājās svarīgākās, vērtīgākās un tās atceros....vai pati esmu neaizmirstulīte- tāda kuru nevar aizmirst, lai spriež tie, kas mani pazīst......vai pazinuši....
Nu , jāsak , ka gadās gan kaut ko arī aizmirst. Nedomāju, ka tas būtu taisni vai ģeniāli, bet šad un tad situāciju glābj.
Reti kad ko aizmirstu.
Visu piedodu, bet neko neaizmirstu ...
Ir jau sklerōze,bet ļauno atceros!!!...
Ģeniāla aizmāršība - nē, bet šad tad piemirstas gan - tas nav nekas īpašs, bet galvenās lietas atceros!
nea, sklerotiķis.
Tas,ko ar acīm esmu ieraudzījis,to atceros visu mūžu...
Esmu sieviete ar visām tai piemītošajām īpašībām.
NE AIZ- MIRS TULĪT- TE !!!!